Uldis Briedis ar savu vērienīgo personālizstādi atgriezies vietā, kurā aizsācies viņa fotogrāfa ceļš. Liepāja ir tā vieta, kurā U. Briedis kaldināja sev tik raksturīgo fotogrāfa rokrakstu un vienlaicīgi dokumentēja sarežģīto laiku pirms Atmodas. Izstādes atklāšanā, klātesot kuratoriem – Harijam Briedim, Ivetai Briedei un Ilzei Pīlēnai, kā arī portretos redzamajiem personāžiem Ērikam Hānbergam un Olafam Kronlakam, atklājās fakti par Ulda Brieža dzīvi, raksturu un fotogrāfa ceļu.
Izstādē skatāmie U. Brieža latviešu kultūras personību portreti ir tapuši kā sava laika zīmju, notikumu un gara fotopieraksti no 1966. līdz 2010. gadam. Tie iemieso sajūtu par Latviju, kas mājo katra zemapziņā, nodota no paaudzes paaudzē, bet kuru ik pa mirklim pazaudējam ikdienišķumā. Un par kuras trauslumu mums skarbi un tieši atgādina realitāte.
Izstādē skatāmi Imanta Ziedoņa, Raimonda Paula, Mirdzas Martinsones, Katrīnes Pasternakas, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ērika Hānberga, Egona Līva, Haralda Sīmaņa un citu personību portreti. Portretus papildina fotogrāfijas no U. Brieža izbraucieniem jūrā, kopumā veidojot vairāk nekā 80 fotogrāfijas. Papildu krāsas izstādē ienes U. Brieža dēla Harija Brieža fotogrāfijas no izstādes Septiņi citādi ziedi. Apmeklētājiem izstāde bez ieejas maksas skatāma līdz 30. martam koncertzāles darba laikā. Izstādi organizē SIA Lielais dzintars sadarbībā ar Ola Foundation un Autonams.
Vakara turpinājumā sekoja Igaunijas filharmoniskā kamerkora izcili atskaņojumi Arvo Perta un Veljo Tormisa kormūzikas darbiem, kas ved atšķirīgos ceļos – viens tuvāk debesīm, otrs tuvāk zemei. Abi šie igauņu majestātiskie skaņraži ir kora repertuāra kodolā un var būt lielu pateicību parādā korim un maestro par savas daiļrades iedzīvināšanu un popularizēšanu.
Kamerkora dibinātājs un diriģents Tenu Kaljuste skaidro, ka pat kora logotipā redzamas divas bultas – viena norāda uz augšu, otra uz leju. Un tās simbolizē arī mūziku, kuru dziedātāji koncertā veltīja klausītājiem – Arvo Perta neizsakāmi skaisto un dzidri patieso sakrālo mūziku, vedot mūs tuvāk debesīm, un Veljo Tormisa folklorisko un ritmiski krāšņo mūziku ar igauņu tautasdziesmām, tiecoties tuvāk zemei.
No Perta daiļrades izskanēja hrestomātiskā motete Magnificat, gaismas un dvēseles miera motete Nunc dimittis, īru kristīgo aizsargvārdu iedvesmotā Brieža lūgšana, pareizticīgo pateicības slavinājums Pēc uzvaras un himna un noslēdzošā lūgšana no Grēku nožēlas kanona.
Koncerta otrajā daļā kora burtisku šūpošanos un pārvietošanos pa skatuvi iedvesmoja Veljo Tormisa Šūpošanās dziesmas, Igauņu gadskārtu dziesmas un šamaniski iespaidīgā Dzelzs apvārdošana, kurā Tenu Kaljuste ar bungu rībieniem gluži vai padzina pasaules ļaunumu. Pēc noslēdzošā skaņdarba klausītāji veltīja mūziķiem vētrainas stāvovācijas.