Baikāls. Dzejoļi no krājuma Kailsals

Pazīstot autōru tuvāk, vien varu teikt, ka dzejā ir dvēsele, un to lasot tikai par to pārliecinos atkal un atkal. Tas ir galvenais- neveidot ilūzijas par ideāliem vai rakstīt pasakas uzskatot tās par dzīvām, bet veidot reālu dzīvi ap sevi un sevī. Pupucīt- Tev vēl vajadzētu pamācīties vispār būt par cilvēku, tik tad varētu runāt par pārējo.

Vai pienāks reiz tie laiki, kad interneta informatīvo telpu piegānošie komentāri, tiklīdz tie uzrakstīti, iekrāsosies īpašā brīdinājuma krāsā, kas nozīmē- Nelasīt! Kaitīgi veselībai! Varbūt ir vērts gūt pieredzi no tiem, kas cīnās ar peldbaseinu piečurātājiem?

Nepieredzētu, bet dzirdētu un daudzreiz iztēlotu, izsapņotu sajūtu restaurācija - to guvu no šiem dzejoļiem. Ceru tikt pie grāmatas