Mēs Austru vienmēr atcerēsimies ar mīļu smaidu, jo viņa mūsu pulciņā ienesa omulību, jautrību un dzīvesprieku. Austras sūtība šai zemē bija dziesma un tai viņa arī atdeva visu savu mūžu.
Līdz pēdējam brīdim viņa nepieļāva domu par padošanos nespēkam. Austrai vienmēr vajadzēja būt nevis skaistai, bet kā saka Rucavā – šmukai. Visu savu mūžu viņa tvēra dzīvi pilniem malkiem, kā svētkus.
Un tomēr šad un tad viņa skandēja tautas dziesmu:
Viesiem vieni, viesiem vieni
Šai zemē padzīvoju.
Viņa zeme, viņa saule,
Tā visam mūžiņam.
Lai Austrai balta un silta viņa saule.
Atštaukas
Hūgo Vācietis no barikādēm