Kolekcijā līdzās jau zināmiem un veikuma ziņā plaši pārstāvētiem meistariem ir daudz arī tādu autoru, kuru darbi līdz šim Latgales Kultūrvēstures muzejā ir bijuši nelielā skaitā vai to nav bijis nemaz, kā piemēram, Staņislavs Kaļva, Apolinārijs Dieglis, Polikarps un Antons Riuči, Arnis Preiss, Onufrijs Kondrovs, Antons Ivanovskis, Donats Kasparāns, Antons Peipāns.
"Vērojama arī formu dažādība, sākot no sīkplastikas figūrām un svilpauniekiem, līdz apjomīgākiem daudzžuburu svečturiem un dekoratīviem sienas šķīvjiem. Salīdzinoši lielu skaitu veido dažāda izmēra ziedu vāzes. Ir arī atsevišķi trauku komplekti," kolekciju aprakstīja muzejā.
Tagad visi priekšmeti ir daļa no Nacionālā muzeju krājuma. Tie tikuši attīrīti, dokumentēti, fiksēti fotoattēlos un izvietoti plauktos muzeja krājuma glabātavā. Piesaistot nepieciešamo finansējumu, dažiem darbiem nākotnē iecerēts veikt restaurāciju. Tiek domāts arī par patstāvīgās Latgales keramikas ekspozīcijas Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums atjaunošanu ar jaunieguvumiem. Darbs pie kolekcijas izpētes vēl turpināsies, precizējot nezināmos autorus, datējumu un citas detaļas.
Latgales Kultūrvēstures muzeja Latgales keramikas kolekciju pašlaik veido 2761 vienība, pārstāvot apmēram 130 autoru darbus.
Mākslas zinātniekam Jānim Pujātam savulaik bijusi nozīmīga loma Latgales keramikas attīstībā. Viņš ir bijis tas, kas mudinājis meistarus darboties un piedalīties izstādēs, atklājis arī pa kādam jaunam talantam. Vēl aizvien ik gadu Rēzeknes novadā un Latgales Kultūrvēstures muzejā notiek viņa iedibinātās Latgales keramikas dienas, kur liela nozīme ir arī teorētiskajiem lasījumiem par tautas lietišķās mākslas jautājumiem.
Jau ziņots, ka Latgales Kultūrvēstures muzejs papildinājis keramikas kolekciju, pateicoties Latgales podniecības tēva un mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta māsas dēla Mārtiņa Kroņa vērtīgajam dāvinājumam ar apmēram 300 keramikas vecmeistaru un mūsdienu šī amata pratēju darbiem.
Muzejā uzsver, ka visi darbi ir dzīvs atspoguļojums Latgales podniecības tradīcijai, kurai raksturīgas tādas būtiskas nianses kā pārmantojamība dzimtā, vecmeistaru un mācekļu mijiedarbība, podniecības "puduru" īpatnības.
Dāvinājumu veido Pujātu dzimtas keramikas kolekcija, kurā lielākoties ir pārstāvēti darbi, kurus Jānis Pujāts, būdams īsts Latgales keramikas augšupcēlājs un zinātājs, ir kolekcionējis un apzinājis no vecmeistariem kā redzamus podniecības tradīcijas paraugus Latgalē. Tajā ir arī paša Pujāta, māsas Gabrielas Krones un viņas dēla Mārtiņa Kroņa veidotie darbi.