Pirms ķerties pie laureātu apbalvošanas, gada griezumā tika pārskatīti skaļākie notikumi, kuru īstenotāji būtu pelnījuši drīzāk kādu "antiboņuku". Vērties uz dažu Latgales mēru darbībām aizgājušā gada laikā ir kā labi apmeklētā festivālā karstā vasaras dienā vērt vaļā "toitoi" tualetes durvis. Tu it kā zini, ko tur sagaidīt, bet tomēr ceri. Ar katru atvērtu centimetru tu arvien vairāk apjēdz sūdu apmērus," vakara vadītājs Jānis Kronis atsaucās uz cenzūras un puritānisma skandāliem Latgalē.
Kopumā Boņuka pasniegšanas ceremonijā netrūka ne sulīgas un godīgas valodas, ne celsmīga ideālisma, jo balvu pasniegšana bija uzticēta jaunajiem Latgales patriotiem no dažādiem ciemiem, kuri iztēlojās, par ko viņi nākotnē varētu saņemt savu pirmo Boņuku.
Atsaucās visa Latvija
Boņuks 2022 godināja desmit balvas ieguvējus – spilgtākos un nozīmīgākos notikumus un personības 2022. gadā.
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts fotomākslinieks, fotovēsturnieks, Latgales Fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs Igors Pličs. Viņš ir fundamentālās grāmatas Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX– XXI gadsimtā (2021) idejas un koncepta autors. Grāmatā ir apkopota informācija par vairāk nekā 344 Latgalē strādājošiem fotogrāfiem, vairāk nekā 2000 fotogrāfiju no 1858. gada līdz pat mūsdienām. Latgale ir vienīgais Latvijas novads, par kuru iznācis šāds enciklopēdisks vākums. Par šo nozīmīgo veikumu Igors Pličs un viņa skolotājs fotovēsturnieks Pēteris Korsaks saņēma latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2021 nomināciju.
Pliča darbi pazīstami visā Latvijā un pāri tās robežām gan no izstādēm, gan no Latgales kultūras vēsturei nozīmīgām kultūrvēsturiskajām monogrāfijām. Viņš ir līdzdarbojies, izdevis vai ilustrējis 25 grāmatas, nozīmīgākās no tām – Latgale fotogrāfijās (2013) un Latgalietis XXI gadsimtā (2017).
Igora Pliča draugs kinorežisors Jānis Streičs mūža balvas laureāta būtību raksturojis kodolīgi: "Acis redz, sirds deg." Stāvot uz Gors skatuves, Igors Pličs pateicās "par iespēju dzīvot un godīgi kalpot Latgalei". Mūža balvas laureāts runāja arī par to, ka sašķelta valsts nevar pastāvēt. "Man gribētos apvienot ne tikai fotogrāfus, bet visus cilvēkus, neskatoties uz tautību un ticību. Kopībā tomēr ir spēks, un sašķeltībā ir iznīcība." Igors Pličs uzsvēra, ka nevarētu saņemt savas novadnieces Vēsmas Ušpeles darināto māla figūriņu Boņuku, ja nebūtu līdzās kolēģu, kas palīdzēja grāmatas tapšanā. "Man atsaucās gan kurzemnieki, gan Zemgalē, gan Vidzemē – visa mīļā Latvija, visur man ir draugi, īpaši Latgalē, pie kuriem vērsties. Esmu tagad tik gudrs palicis, ka žēl nomirt," pateicības runā teica Igors Pličs.
Karte, seriāls, dzeja
Balvu par paveikto pērn ieguva biedrība LgSC, Daugavpils teātra izrāde Sprīdītis, grupa Tautumeitas ar dziesmām un videoklipiem no albuma Skrejceļš, iestudējums Muols, Ligijas Purinašas dzejas krājums pierobežas, mūsdienu latgaliešu literatūras podkāsts Puslopys, Nautrēnu pagasta karte latgaliski, pirmais latgaliešu seriāls FATI, Valentīna Lukaševiča eseju krājums Casnāgu maizeitis un mācību kurss Latgaliešu rakstu valoda platformā Tava klase.
Vienu no Boņukiem turēt savās rokās varēja arī ceremonijas vadītājs Jānis Kronis, būdams viens no izrādes Muols ansambļa. Režisora Mārtiņa Eihes Rēzeknes teātrī Joriks iestudētā izrāde atklāj Latgales podniecības procesus – kā tiek dabūts un gatavots veidošanai derīgs māls, kā notiek cepļa iekurināšana, kā atdzimusi Latgales melnā keramika, kā var izmācīties par podnieku, kā kopā sadzīvo jaunā un tradicionālā keramika –, kā arī citus jautājumus, bet īpašu vietu izrādē ieņem mākslas zinātnieka, Latgales keramikas vēstures pētnieka Jāņa Pujāta (1925–1988) personība un darbība.
Jānis Kronis pateicības runā vērsa uzmanību, ka Rēzeknes teātris ir noņēmis no repertuāra visas "mūžīgā panka Eihes" izrādes, un izteica cerību, ka Muolu būs iespējams vēl parādīt skatītājiem. "Es domāju, ka kopumā izrāde ir oda Latgales podniecībai," teica aktieris, kuram izrāde ir personisks stāsts, jo Jānis Pujāts ir vecāsmammas brālis.
Balvai Boņuks 2022 šogad tika iesniegti 125 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija, tās sastāvā iekļaujot gan iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru.
No 20. februāra līdz 1. martam ikviens, kas vēlējās, varēja balsot arī par savu simpātiju. Šogad sabiedrība lēma 2022. gada simpātijas balvu Žyks piešķirt Ivetas Seimanovas darbu izstādei Lobs ar lobu sasatyka.
Sīkāk par Boņuks 2022 nominantiem un laureātiem izlasāms: Bonuks.lv.