Viņš norāda, ka Valmieras drāmas teātra kolektīvs var papildus izmantot 307,6 kvadrātmetru telpas Rubenes ielā 44, Valmierā.
Tāpat VNĪ kopā ar citām iesaistītajām pusēm meklē risinājumus, kā nodrošināt siltumu telpās teātra personālam un skatītājiem, ja Valmieras drāmas teātris nolems turpināt izrādes Apaļajā zālē arī ziemas sezonā. Šim nolūkam VNĪ plāno nodrošināt 43 dažādas sildierīces - pūtējus, infrasarkanos sildītājus un citas. Vienlaikus tiek risināti arī citi ar cilvēku uzturēšanos ēkā saistīti jautājumi.
Griškevičs atzīmē, ka VNĪ izprot, cik svarīga teātra kolektīvam un arī Valmieras pilsētai ir savlaicīga rekonstrukcijas pabeigšana.
Vienlaikus viņš min, ka renovācija šobrīd notiek daudz plašākā mērogā nekā sākotnēji tika iecerēts, piemēram, pēc pamatu atsegšanas faktiskā situācija būtiski atšķīrās no tās, kas fiksēta ēkas dokumentācijā, tostarp vairākām ēkas sienām nebija izbūvēti pamati.
"Iespējami labākā risinājuma atrašana šobrīd ir mūsu prioritāte, tādēļ paveiksim to maksimāli ātri," pauž Griškevičs.
Valmieras drāmas teātra ēkā līdztekus sākotnēji paredzētajiem energoefektivitātes risinājumiem (siltināšanai, durvju, logu nomaiņai, ventilācijas un apkures sakārtošanai) notiek arī konstrukciju pastiprināšana un izbūve, tiek novērstas neatbilstības ugunsdrošības jomā, pārbūvēti inženiertīkli, veidoti risinājumi apmeklētāju un darbinieku plūsmu nodalīšanai. Tāpat teātra ēka iegūs mūsdienīgu arhitektonisko risinājumu.
Patlaban VNĪ izskata vairākus variantus sarunās ar līdzšinējo būvnieku - pilnsabiedrību SBSC, taču likuma normas neļauj maksāt vairāk, nekā ir pamats to darīt, norāda kompānijā, piebilstot, ka VNĪ vēlas panākt kādu risinājumu tuvāko nedēļu laikā.
Būvnieka SBSC ieskatā, kompensējamais sadārdzinājums ir 3,8 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli, kā arī nepieciešami 0,6 miljoni eiro papildu finansējuma būvlaukuma uzturēšanai. VNĪ norāda, ka SBSC iesniegtie projekta aprēķini un pamatojums, kā arī iesniegtie dokumenti pilnībā neapliecina pieprasītā sadārdzinājuma pamatotību darbaspēka izmaksām sadārdzinājuma, kā arī būvlaukuma uzturēšanas izmaksu sadārdzinājuma cēlonisko saistību ar Krievijas agresiju Ukrainā.
VNĪ projekta sadārdzinājumu vērtē atbilstoši Ekonomikas ministrijas 2022. gada 30. jūnijā publicētajām vadlīnijām Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību. Vadlīnijas paredz konkrētu metodiku būvmateriālu sadārdzinājuma aprēķināšanai, savukārt sadārdzinājums citās komponentēs ir pamatojams, būvdarbu veicējam iesniedzot pierādījumus gan pašam sadārdzinājumam, gan arī tā cēloniskajai saistībai ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā un tās izraisītajām sekām.
Neskatoties uz darbu gaitā radušos situāciju, VNĪ vēlas pabeigt Valmieras drāmas teātra ēkas rekonstrukciju pienācīgā kvalitātē un iespējami ātrākos termiņos, lai nākamā gada beigās Valmieras teātra kolektīvs varētu atsākt pilnvērtīgi darboties atjaunotajās telpās, min kompānijā.
Valmieras drāmas teātra ēkai tiks paaugstināta energoefektivitāte un uzlabota energovadība, teātra darbiniekiem nodrošināta komfortablāka darba vide, izbūvēta jauna black box zāle, kā arī uzlabota vides pieejamība. Patlaban ir veikti praktiski visi nepieciešamie demontāžas darbi un notiek ēkas konstrukciju pastiprināšanas darbi, tostarp ir nostiprināti esošie ēkas pamati un izbūvēti jauni, tāpat nostiprināta sekantes siena pie rātes upītes gravas. Noslēgumam tuvojas arī divu kāpņu telpu izbūve. Jau iepriekš tika veikta inženiertīklu demontāža, tostarp ir demontēta esošā apkures un kanalizācijas sistēma.
Plānotās Valmieras drāmas teātra projekta izmaksas ir 9,7 miljoni eiro, kas ietver būvniecības, projektēšanas, autoruzraudzības, aprīkojuma iegādes un citas izmaksas, no tām būvniecības izmaksas - 7,6 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Teātra pārbūve daļēji finansēta no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Kopējais plānotais ERAF finansējums ir 4,5 miljoni eiro, no tiem līdz augustam iztērēti 0,44 miljoni eiro, pārējos līdzekļus plānots apgūt 2023.gada laikā.
VNĪ reģistrēta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.