Britu dramaturgs Alisters Makdovels radījis trīs monologus poētiskā spēlē, kuru centrā ir sieviešu likteņi dažādos laikos. "Materiāls ir blīvs. Tie ir trīs viencēlieni, un tēmas ir tik dažādas, bet vienmēr tik aktuālas," saka režisore.
I. Mičule stāsta, ka šo lugu iestudēt viņai piedāvājis Dailes teātra direktors Juris Žagars. To viņš pavasarī bija noskatījies Londonā. "Mani materiāls ļoti ieinteresēja. Tā nav klasiski rakstīta luga, ar kādām esmu strādājusi līdz šim. Tas bija izaicinājums, kas iedvesmoja," atzīst I. Mičule. Monoizrādi līdz šim viņa iestudējusi ar Mārtiņu Meijeru Valmieras teātrī. "Svarīgi ir uztaustīt svarīgu tēmu, kas patīk man un aktierim, tad arī skatītājam būs interesanti." Aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa lugas dramaturģiju raksturo kā vienu no visgodīgākajiem teātra darbiem, kādu ir jebkad lasījusi.
"Katrs viencēliens skar konkrētu sievietes dzīves momentu. Pirmajā cēlienā ir jaunas meitenes saruna ar tēvu kara laikā, otrā cēliena centrā ir tēma par to, kas notiek ar sievu un māti, kad bērni izaug, trešajā cēlienā – dzīve vienā elpas vilcienā, kas aptver vairākas paaudzes," režisore ieskicē izrādes shēmu. "Tīri tehniski to nevar izstāstīt, tas ir asociācijām bagāts vēstījums, emocionāls stāsts. Cik atvērti un ieinteresēti esam kādā no dzīves tēmām, to katrs piedzīvos un izjutīs, skatoties izrādi, iedziļinoties teiktajā vārdā."
Pagātne, tagadne un nākotne savijas stāstā par Visām viņām, sievietēm likteņa un dzīves priekšā. Sievietes uzdevums, kad pasaule jūk prātā, ir atgriezties pie nemirstīgās patiesības – mīlestība glābj pasauli. Mīlestība izaug no mūsu pieredzes, siltajiem brīžiem kopā ar vecākiem, dumpinieciskās nepakļāvības skolotājiem, pirmās iemīlēšanās un jaunas pasaules piedzimšanas bērna smaidā. Katrs no šiem mirkļiem ietver visus iepriekšējos – tie pārplūst kā upe palos, un tās krasti vairs netur mūsu dzīves plūdumu. Dzīves poēzija ir paslēpta visikdienišķākajā brīdī. Saredzēt, sadzirdēt, pat sasmaržot to ir iespējams, paveroties iekšpusē. Visas viņas ir manifests vienlaikus dzīves skaistumam, tās neparedzamībai un arī valodas spējai to aprakstīt.
Tuvākās izrādes – 18., 19. janvārī.