Režisore Kristīne Brīniņa skaidro, ka nosaukums radies darba procesā. Vairāk nekā divu gadu garumā viņa Liepājas cietumā regulāri tikās ar trim ieslodzītajiem. "Veidojot abpusēji personiskas sarunas, viņi man atklāja, ka naktī – klusumā un vienatnē – galvā šaudās domas, rodas visādas idejas. Un tad notiek "klikšķis", ka ir kaut kas jāmaina, ka ir jāmēģina tikt projām no iepriekšējās dzīves uzliktās nastas."
K. Brīniņas sarunu ar ieslodzītajiem ierakstu kopējais garums pārsniedz 40 stundu. "Šī pieredze ir pārnesta izrādē, kas ietver cerību – ar sabiedrības atbalstu ir iespējams mainīt dzīves virzienu. Svarīgi ir saprast, kurā brīdī viņiem vajag palīdzēt, atbalstīt, noticēt," māksliniece stāsta. "Vācot materiālu izrādei, vairāk sāku interesēties par to, kas notiek ar bērniem, jauniešiem sabiedrībā, kāpēc vecāki nespēj pasargāt un laikus reaģēt. Vai mums ir zināšanas un rīki, kas vajadzīgi šajās situācijās?"
Vai dokumentālais žanrs vairāk nepiestāvētu kino? Dramaturģiskais materiāls tapis, režisorei sadarbojoties ar dzejnieku Henriku Eliasu Zēgneru. "Mani interesē cilvēku stāsti un pieredze, kas man palīdz labāk saprast sevi, sabiedrību un laiku, kurā dzīvoju. Dokumentētās situācijas un sarunas ir mans galvenais rīks darbā ar dramaturģiju un horeogrāfiju," skaidro K. Brīniņa. Kopā ar aktieriem viņa detalizēti strādājusi ar videoierakstiem, lai notvertu stāstīšanas manieri, vārdus, ko ieslodzītie izmanto stāstot, un ķermeņa valodu, jo tā bieži pasaka vairāk nekā atklāts teksts. Radošajai komandai tas bijis izaicinājums. Izrādi veido aktieri Kārlis Artejevs, Valts Skuja, Artūrs Irbe, Hugo Puriņš, Madara Kalna, kā arī mākslinieks –8, komponiste Spāre Vītola un gaismu mākslinieks Toms Streilis.
Vai izrāde lauzīs stereotipu, ka cietumnieks ir kā zīmogs visam mūžam? "Izrādes impulss ir vēlme saprast, kāpēc tā notiek un kā to varētu mainīt. Man personīgi ir svarīgi saprast, kā veidot drošu vidi un kā varam tajā iesaistīties. Pirms nosodām, noskaidrot, kāpēc tā notiek. Pati esmu to jutusi uz savas ādas, uz līdzenas vietas nepelnīti saņemot pasīvi agresīvus komentārus un attieksmi. Man ļoti gribētos, lai mēs kā sabiedrība spētu uzņemties atbildību par iemesliem, kāpēc bērni, pusaudži, jaunieši meklē izeju no bezizejas. Svarīgi ir redzēt, nenokavēt palīdzēt, pareizi rīkoties."
Tuvākās izrādes Liepājas teātrī – 8. decembrī, 6. un 26. janvārī.