Pēc raidījumā vēstītā, process sākts 2020.gada maijā aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Izmeklēšana sākta par "Ultimo Investment" un citu personu savstarpējiem aizdomīgiem finanšu darījumiem, kas saistīti ar nezināmas, iespējams, noziedzīgas izcelsmes līdzekļu legalizāciju no 2016.gada janvāra un turpinot vēl 2020.gadā.
LTV ziņo, ka Vītolam un viņa firmai pieder vairāki dzīvokļi, arī ēka Rīgas klusajā centrā - Strēlnieku ielā 2. Vairākiem no tiem tiesa, pēc VID lūguma, bija uzlikusi arestu, proti, aizliegumu nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Aresti bijuši piemēroti ne tikai kompānijai, bet arī personīgi Vītolam piederošiem dzīvokļiem, nodrošinot iespējamo mantas konfiskāciju kriminālprocesā.
"Esmu aizņēmies līdzekļus divu nekustamo īpašumu iegādei un VID vēlējās pārbaudīt, vai šie avoti tātad ir bijuši likumīgi. Šis process, cik es zinu, nav pabeigts, bet par līdzekļu avotiem es esmu saņēmis atzinumu, ka tie ir bijuši likumīgi," raidījumam skaidrojis Vītols, piebilstot, ka viņam aizdomās turētā vai kāds cits statuss kriminālprocesā neesot bijis.
Vītols atzinis, ka arestēti bijuši arī viņa dzīvesbiedres, mākslas kolekcionāres Irinas Vītolas dzīvokļi, kura, pēc raidījumā ziņotā, ir partijas "Gods kalpot Rīgai" biedre un pirms trim gadiem kandidēja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.
Raidījumā informē, ka Vītols ir biedrības "Latvijas kultūras projekti" direktors, bet Vītola vada biedrību "Mūsdienu mākslas centrs". Tostarp 2019.gadā abas biedrības saņēmušas ziedojumus no mākslas kolekcionāra - Jāņa Zuzāna - vadītajiem azartspēļu uzņēmumiem. Biedrība "Latvijas kultūras projekti" no "Admirāļu klubs" un "Alfor" saņēma kopumā 250 000 eiro, bet "Mūsdienu mākslas centrs" - 200 000 eiro. Savukārt 2020.gada martā "Latvijas kultūras projekti" noslēguši divus aizdevuma līgumus - 245 000 eiro aizdoti "Ultimo Investment", bet 80 000 eiro - pašam Vītolam.
"Latvijas kultūras projektu" aizdevumi "Ultimo investment" arī bijuši VID ieskatā aizdomīgie finanšu darījumi, par kuriem dažus mēnešus vēlāk sākts kriminālprocess.
Tāpat Vītols norādījis, ka par attiecīgo darījumu Finanšu izlūkošanas dienestam pavēstījusi "SEB banka".
Savukārt VID Nodokļu un muitas policijā raidījumam atteicās komentēt, vai kriminālprocess vēl ir aktīvs, tomēr prokuratūrā apstiprināja, ka tas joprojām ir izmeklēšanas stadijā.
Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, gan Kultūras ministrijā (KM), gan arī Vītols uzskata, ka šī lieta viņam netraucēs vadīt Latvijas Nacionālo teātri.
LETA jau rakstīja, ka Vītols darbu Latvijas Nacionālā teātra vadītāja amatā sāka šogad 24.jūlijā.
Pieteikumus Nacionālā teātra valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja bija KM valsts sekretāre Dace Vilsone, bet komisijas priekšsēdētājas vietniece bija KM valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica.
Savukārt komisijas locekļi bija VSIA "Valmieras drāmas teātris" valdes locekle Evita Ašeradena, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas konsultante Kristīne Priede, neatkarīgā eksperta statusā komisijā tika pieaicināts biedrības "ASSITEJ Latvijas Nacionālais centrs" valdes loceklis, Latvijas Teātra padomes loceklis Jānis Znotiņš.
Nespējot ar jauno vadītāju vienoties par sadarbību, teātri pameta tā mākslinieciskais vadītājs režisors Elmārs Seņkovs un viņa komanda, ko veidoja teātra galvenais mākslinieks Reinis Suhanovs, muzikālās daļas vadītājs Edgars Mākens, horeogrāfe Elīna Gediņa. Teātri pameta arī aktieris Artūrs Krūzkops.