Ne tikai personībām - režisoriem, aktieriem, "vārds" var būt arī teātris vai mākslas virziens. Piemēram, 2012. gadā Amsterdamā viesojās leģendārais Minhenes Kammerspiele, teātris, ko laimīgas sakritības dēļ tagad vada nīderlandietis režisors Johans Sīmonss.
Šajā sakarībā arī mūsu, latviešu režisora Alvja Hermaņa, šīgada festivāla centrālā figuranta un "liesmas dedzēja", vārds Amsterdamā nebija svešs – Minhenes Kammerspiele pērnās viesu reizes programmā tika iekļauts Hermaņa 2010. gada iestudējums - Džeka Londona darba Ruf der Wildnis teātra versija ar dzīviem suņiem galvenajās lomās (latviski pazīstams kā romāns Senču aicinājums).
Kā konstatē Anothertravelguide.lv, "lai noskatītos (JRT zelta fonda veikumu – red.) Garo dzīvi un Klusuma skaņas, varbūt nav jāceļo speciāli uz Amsterdamu, ja reiz tās var noskatīties Rīgā, taču iespēja redzēt vēl trīs citus Hermaņa darbus, kas tapuši dažādās pilsētās, nerodas katru dienu".
Piemēram, Tēvi - īsts autorteātris, režisora un trīs meistarīgu aktieru - Olivera Stokovska, Gundara Āboliņa un Jura Baratinska - sacerēts stāsts ar smeldzīgiem autobiogrāfiskiem motīviem, kas veidots Cīrihes Dramatiskajā teātrī, bet vēlāk "pārpirkts" uz slaveno Vīnes Burgteātri, kura repertuārā izrāde ir jau trešo sezonu (kas vispār ir retums Rietumu teātra sistēmā). Tēvos uz skatuves tiekas trīs dažādu tautību cilvēki – latvietis, krievs un vācietis, atceras sevi kā dēlus un atmiņas izspēlē visā artistiskajā virtuozitātē, neslēpjot arī savas fiziskās "pārtapšanas" procesu. Tā ir vesela atrakcija, ko ar mūsdienu grima un masku mākslas palīdzību iespējams panākt teātrī.
No Minhenes Kammerspiele būs skatāma Maksima Gorkija Vasa. Hermanis restaurē modernisma esenci – naturālisma teātra elementus virtuozi miksējot ar apbrīnojamu vizuālo izteiksmību art nouveau stilistikā (aizgūtnēm jāslavē mākslinieces Kristīnes Jurjānes pasakainais un pedantiskais darbs). Vai pats "kārdinošākais kumosiņš" nesen Berlīnes Schaubuhne am Lehniner Platz iestudētais "cits Gorkijs" – luga Vasarnieki, kas izsaukusi vētrainus, antagoniskus, kritiķu eksaltētajā kategorismā diametrāli pretējus vērtējumus. Tieši ar šo izrādi Alvis Hermanis 2. martā atklāja sava "personīgā festivāla" Liesmas aizdedzinātājs darbu parādi.
Bet labā ziņa ir tā, ka, pateicoties Latvijas Televīzijas raidījuma 100 g kultūras radošās komandas entuziasmam, arī Latvijas skatītājiem, kaut neklātienē, tomēr būs iespēja piedalīties Hermaņa liesmu dedzināšanā - kopā ar Minhenes Vasas un Rīgas Klusuma skaņu aktieriem, nīderlandiešu publiku un ekspertiem, kad moderatore Kristīne Želve ielūkosies festivālā gan no parādes (stāvovācijām jeb, kā tagad saka, stāvplaudei vajadzētu mielot sirdi katram latvietim), gan aizskatuves ne visai vieglā darba dunas puses.
Savukārt tiem, kas plāno doties Amsterdamas virzienā ne tikai pēc slavenajām prieka kūciņām lokālajos coffee shop, te ir Hermaņa liesmošanas turpmākais plāns: Garā dzīve, 25., 26.III; Tēvi, 3., 4.IV; Vasa, 5., 6.IV.
100 g kultūras speciālizlaidums no Amsterdamas – 13. martā plkst. 19.30.