"Šīs idejas pirmsākumi ir meklējumi Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā, kad mēs sākām domāt par to, kā strādāt tālāk, un nonācām līdz radio teātra formātam un telefonsarunām," stāsta klausāmizrādes Noklausies režisors Valters Sīlis, kurš tās scenāriju ir radījis kopā ar aktieri Jānis Kroni. Savu ideju viņi ir pārcēluši uz laiku, kurā telefonsarunas bija ērtākais veids attālinātai komunikācijai un kurā cilvēki bieži vien ticēja, ka tās tiek noklausītas. "Protams, Valsts drošības komiteja veica izvēles, ko noklausīties, bet tā bija radījusi sajūtu, ka tā noklausās pilnīgi visu. Es atceros sarunu no savas bērnības, kad telefona klausulē kaut kas nokrakšķēja un radīja aizdomas. Tā bija ikdiena," atzīmē režisors, kurš šo personisko stāstu ir izvēlējies kā klausāmizrādes sākumpunktu.
Jau pēc tam klausītājs var pārslēgties uz citām sarunām, vadoties pēc saviem ieskatiem (mainoties esošajai situācijai, Noklausies radošā komanda ir domājusi pat par klātienes versiju, bet galu galā ir nonākusi pie video spēļu interaktivitātes izmantošanas, ko palīdzējis ieviest dzīvē programmētājs un grafiskais dizainers Uvis Zviedris). Astoņdesmito gadu nogales stāstus viņi ir radījuši, iedvesmojoties no savu ģimeņu pieredzes, dažādām intervijām un kinodarbiem. "Tas bija ļoti interesants laiks, ko skaidri uzrāda Jura Podnieka dokumentālās filmas, – tas ir brīdis pirms atmodas, kad valda liela neizpratne par tālāko," norāda Valters Sīlis un piebilst, ka bijis ļoti aizraujoši veidot šos stāstus, kuros, kā jau tālaika telefonsarunās, kaut kas tiek atklāts, bet kaut kas paliek nepateikts un apslēpts.
Šīs klausāmizrādes veidošanas procesā ir nācies ļoti daudz aizdomāties ne tikai par to laiku, bet arī par ielaušanos citu privātajā dzīvē. "Kāpēc cilvēkiem patīk lasīt rakstnieku vēstules? Vai tās bija paredzētas publiskai lietošanai? Diez vai, bet mēs pētām, piemēram, Kafkas rakstīto savai mīļotajai un analizējam viņa psiholoģisko stāvokli," paskaidro režisors.