Jaunajā iestudējumā piedalīsies aktieri Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Jevgēnijs Isajevs, Āris Matesovičs, Liena Šmukste un Varis Piņķis. Iestudējuma scenogrāfe ir Monika Pormale, kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, bet muzikālo noformējumu veido Toms Auniņš un Vladislavs Nastavševs.
Romāna un iestudējuma darbība notiek Maskavā pirmajos gados pēc Oktobra revolūcijas. Pasaule neatgriezeniski mainās. Šis ir stāsts par to, kas notiek ar aizejošā laikmeta inteliģentiem.
Režisors Vladislavs Nastavševs par jauno iestudējumu: “Romānā aprakstītie notikumi norisinās tieši pirms 100 gadiem. Tā trauksme, kas bija jūtama toreiz, šķiet, atkārtojas arī tagad. Mēs visi esam spiesti dzīvot laika troksnī, kā to sauc Mandelštams, tajos apstākļos, kas mums ir radīti. Politika un vēsture ienāk mūsu privātajās dzīvēs, gribam mēs to vai nē, un bieži vien mums tas nepatīk. Rodas plaisa starp to, kas notiek ap mums, un to, kā mēs šo realitāti izjūtam. No šīs plaisas, no nespējas just līdzi notikumiem, rodas kritiskā domāšana, no tās savukārt – cinisms. Tādā ziņā Marienhofa romāns ir ļoti aktuāls.“
Anatolijs Marienhofs (1897–1962) bija viens no imažinisma virziena aizsācējiem krievu literatūrā. Imažinisms uzskatāms par vienu no pēdējiem ietekmīgajiem krievu avangarda literatūras virzieniem, kam raksturīgs tēls kā literāra darba pamats, kas prevalē pār saturu, tīša provokācija, apzināti izaicinoša izturēšanās, amorālums un cinisms kā filozofiska sistēma. Lielākā imažinistu grupa darbojās Maskavā no 1919. līdz 1925. gadam, līdz ar Anatoliju Marienhofu tā centrālās personas bija arī Sergejs Jeseņins un Vadims Šeršeņevičs.
Romāns Ciniķi 1928. gadā publicēts Berlīnes izdevniecībā Petropolis-Verlag (Padomju Savienībā romāns pirmoreiz izdots tikai 1988. gadā). Ciniķi un arī nākamais romāns, Gludi skūtais cilvēks, kas izdots turpat Berlīnē divus gadus vēlāk, sagādāja autoram pamatīgas nepatikšanas ar varas iestādēm – viņš tika pakļauts vajāšanai. 1932. gadā izdotajā Literatūras enciklopēdijas VI sējumā Marienhofa daiļrade raksturota kā “viens no buržuāziskās mākslas pagrimuma produktiem pēc proletāriskās revolūcijas uzvaras”. Romāni Ciniķi un Gludi skūtais cilvēks rakstā nav pieminēti.
Izrādes 24., 25., 26. un 28. maijā, 6., 10. un 11. jūnijā.