Romeo Kastelluči izrāde ir viņa veltījums Eleisīnas mistērijām, kas šeit ir notikušas ik gadu septembrī no 1600. gada pirms mūsu ēras līdz 400. gadam. Mūsdienās Eleisīna, kas atrodas 21 kilometra attālumā no Atēnām, ir pilsēta ar 30 000 iedzīvotāju, to ieskauj cementa un naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī pamestas ražotnes un bijušās industriālās celtnes, kuras tagad pielāgotas kultūras vajadzībām.
Romeo Kastelluči, kuru vienmēr ir iedvesmojusi mitoloģija, ir radījis mūsdienīgu rituālu – izrāde Ma notiek Eleisīnas arheoloģiskajā parkā. Seno mistēriju mērķis bija izskaidrot un svinēt dzīvi – gan dzimšanu, gan miršanu – un saņemt auglības un zemkopības dievietes Dēmetras svētību. "Šeit ir tikusi atrasta pasaules un laika novērošanas matrica, grieķu gars ir radījis atsauču, pārbaudes un mērījumu sistēmu, lai ieviestu kārtību kosmosā un pasaulē. Šeit saule spēcīgi spīd augstu debesīs un rada melnas ēnas. Šeit ir dzimis rituāls, ko veidojušas klusas vīzijas, daudz dziļākas par vārdiem, kas vēlāk izmantoti mīta kodifikācijā. Šeit māte Dēmetra pieprasīja, lai viņas meita atgriežas no mirušajiem. Šeit tika mēģināts paveikt neiespējamo – piedzīvot nāvi, esot dzīvam," saka Romeo Kastelluči.
Divām cilvēku kategorijām bija aizliegts piedalīties Eleisīnas mistērijās – savas mātes slepkavām un barbariem. Pacelt roku pret savu māti nozīmēja apgāzt kosmosa kārtību – tā kā māte dzemdē, viņa var nest arī nāvi, savukārt dēls nevar dzemdēt savu māti, tādējādi nedrīkst arī viņu nogalināt. Barbari (cilvēki, kas nav grieķi) nedrīkstēja piedalīties rituālā tāpēc, ka viņi slikti runā un viņiem nav priekšstata par logosu (vārds, doma, princips, runa, plāns, arī dievišķais saprāts, kas ir ietverts kosmosā, sakārto to un piešķir tam formu un nozīmi) un diskursa kārtību, kas valda starp vārdiem un klusumu, viņiem nav priekšstata par ritmu, kas, nošķirot jēgu un gaidas, uzsvarus un pauzes, ir mērs, kas ierobežo un sakārto haosu.
Iestudējuma Ma galvenais varonis pārstāv abas iepriekšminētās kategorijas – viņš ir savas mātes slepkava un nav grieķis. Romeo Kastelluči neiesaistās nedz arhaiskā rituāla atainojumā atbilstoši arheoloģiskajai tipoloģijai, nedz arī mūsdienīgā mistēriju reinterpretācijā un reartikulācijā. Uzmanības centrā režisors izvirza neiesvētīto, lai izceltu drāmas simbolismu un alegorisko dimensiju. Pēc soda izciešanas cilvēks šķērso svētās vietas robežu. Svētnīca var atjaunoties, tikai piedzīvojot zaimošanu. Piedošana, izlīgums var nākt tikai pēc apgānīšanas.
Izrāde notiek dabiskā gaismā, tajā netiek izmantota elektroenerģija un tehnoloģiskās konstrukcijas. Tas ir atturīgs laikmetīgs rituāls, kurā varoni ieskauj dziedājumi, lai atjaunotu viņa saikni ar māti.
Izrāde Ma Eleisīnas arheoloģiskajā parkā kopumā tiks parādīta vienpadsmit reižu, visas biļetes ir pārdotas.
Oficiālā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programma Eleisīnā turpināsies līdz 22. novembrim.
Informācija: 2023eleusis.eu