Izrāde Leģionāri tapusi Ģertrūdes ielas teātrim sadarbojoties ar Zviedrijas Turteatern un Somijas teātri Kokoteatteri. Izrādes tapšanā finansiālu atbalsta sniedza Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Ziemeļu kultūras kontaktpunkts.
Izrādes autori ir Karls Alms (Somija), Ieva Kauliņa, Kārlis Krūmiņš, Valters Sīlis, režisors - Valters Sīlis, scenogrāfe - Ieva Kauliņa, gaismas - Jānis Sniķers. Izrādē spēlē Karls Alms un Kārlis Krūmiņš.
Teātra kritiķe Zane Radzobe laikrakstā Diena par izrādi raksta: "To, ka šī ir postdramatiska izrāde, Valtera Sīļa izrādes Leģionāri aktieri paziņo, šķiet, trešajā minūtē. Daži zālē iespurdzas. Tomēr īsais teikums, manuprāt, ir veselas poēmas vērts, jo izrādei patiesi izdodas uzbūvēt tiltu starp skatītājiem un aktieriem. Ne tikai tāpēc, ka skatītājus lūdz līdzdarboties. Tāpēc, ka pārsteidzošā kārtā nepamet sajūta, ka visi kopā virzāmies pretim kaut kam nezināmam. V. Sīlis ne tikai principiāli runā par latviešiem sāpīgu notikumu, bet arī uzbur teātra brīnumu - paver vaļā vēsturi un, piemiedzis aci, jautā: nu, ko izmainīsim?"
1945. gada maijā Zviedrijā ieradās aptuveni trīs tūkstoši Vācijas bruņotajiem spēkiem piederīgu militārpersonu. Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu datiem kopumā internēja 167 baltiešu karavīrus, starp viņiem - septiņus igauņus, 11 lietuviešus un 149 latviešus. 1945. gada 2. jūnijā PSRS sūtniecība Stokholmā iesniedza Zviedrijas Ārlietu ministrijai verbālnotu, kurā pieprasīja Zviedrijas viedokli par tās teritorijā internētajām "vācu vai vāciešu kontrolē bijušām militārpersonām".1945. gada 14. novembrī kāds Zviedrijas Ārlietu ministrijas ierēdnis par lēmumu izdot baltiešu karavīrus informēja bijušo Lietuvas vēstnieku Stokholmā Ingu Šeiņu, un šī informācija kļuva zināma Zviedrijas sabiedrībai, kas izraisīja plašus protestus.1946. gada 25. janvārī kuģis Beloostrov atstāja Trelleborgas ostu. PSRS iestādēm tika izdoti 146 baltiešu karavīri, starp kuriem bija 132 latvieši, deviņus lietuvieši un septiņi igauņi. Kopā ar leģionāriem izdoti tika arī divi latvieši - civilpersonas.
Izrādes veidošanā izmantots plašs materiālu klāsts: Pērs Olovs Enkvists Leģionāri, Osvalds Freivalds, Edvīns Alksnis Latviešu kaŗavīru traģēdija Zviedrijā, filma Baltiešu izdošana (režisors J. Bergenstrole,1970), Latvijas Okupācijas muzeja videoarhīvā esošā Oļģerta Ābrama videoliecība, Zviedrijas armijas muzeja videoarhīvā esošais vācu kareivju izdošanas dokumentētais video ieraksts.