_ Savukārt trešā godalga un 500 latu prēmija tiek piešķirta debitantei dramaturģijā Mārai Jakubovskai par lugu Uguntiņa pelnos, portālam Diena.lv pavēstīja Latvijas Nacionālā teātra mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča.
Latvijas Nacionālā teātra direktora palīdze repertuāra jautājumos Ieva Struka stāsta: „Runājot par kritērijiem, pēc kādiem tiks noteikts konkursa uzvarētājs, mēs bijām vienojušies, ka 1. godalga tiks piešķirta lugai, par kuru nebūs šaubu, ka to noteikti un iespējami drīz vēlamies iestudēt uz teātra lielās skatuves, ka tai varētu būt nozīmīga rezonanse sabiedrībā un ka pati luga ir notikums Latvijas teātrī. Otro vietu dala L. Stumbres Bilde un L. Gundara Antiņš, jo par tām konkrēti režisori runāja kā par potenciāliem nākamās sezonas iestudējumiem. 3. vietas ieguvēju - M. Jakubovskas Uguntiņa pelnos no lugām, kas palika ārpus apbalvoto skaita, atšķīra emocionāli un enerģētiski spēcīgais teksts, kuru iestudēšanas vajadzībām gan būtu vēl jāpilnveido. Savā redzeslokā vēlamies paturēt arī Madaras Rampānes Dzimšanas dienu, Viļa Lācīša Uzmodināt Lāčplēsi, Rasas Bugavičutes Fermātu, Vigitas Pumpures Kuci, Daces Lešinskas Persefones nolaupīšanu, Dainas Ozoliņas lugu bērniem Lielākā Ziemassvētku dāvana. Tomēr ļoti iespējams, ka teātra repertuārā nonāk kāds šeit neminēts darbs.”
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende atzīst: „Nacionālais teātris ir tas, no kura publika droši vien visvairāk sagaida latviešu oriģināllugu uzvedumus, tādēļ teātra iniciatīva aicināt dramaturgus piedalīties šādā konkursā ir ļoti apsveicama. Latvijas teātra mākslā mēs esam liecinieki spožiem sasniegumiem režijā, mums ir izcili aktieri un talantīgi scenogrāfi. Šādi konkursi savukārt ir stimuls, lai modinātu aizvien jaunus dramaturgu talantus un rastos mūsdienu oriģināllugas, kas ar gadiem kļūtu par klasiku.”
Konkursam bija iesniegti 49 lugu rakstītāju 67 darbi, kas pārstāv visus iespējamos dramaturģijas žanrus, tostarp lugas bērniem. I. Struka norāda, ka lugu konkurss apliecinājis Latvijas Kultūras akadēmijas dramaturģijas apmācības „augļus”: „Gandrīz trešā daļa autoru bija tā sauktie jaunie autori, turklāt lielākā daļa - Laura Gundara bijušo vai esošo studentu, pārējie jaunie - Daiņa Grīnvalda vadītās Literārās akadēmijas dramaturģijas sekcijas audzēkņi, līdz ar to plecu pie pleca konkursā sacentās dramaturgi ar vārdu un iesācēji, skolotāji un viņu skolēni.”
I. Struka uzsver, ka svarīgākā ir lugu kvalitāte: „Svarīga, protams, ir lugu kvalitāte un tēmu loks, ko savās lugās skar visu paaudžu dramaturgi. Nopietnas izmaiņas skārušas kā vienu, tā otru, turklāt pārmaiņas ir pozitīvas - acīmredzami audzis lugu profesionālais līmenis un žanru dažādība, savukārt tēmu lokā pārliecinoši iezīmējas ne tikai autoru vēlme runāt par šodienas Latviju un tās cilvēkiem, bet arī izvēlētās vides un cilvēku pazīšana un izjūta. Vairums lugu vairs netop, noslēdzoties no ārpasaules savā darbistabā pie datora, bet raugoties un mēģinot saprast, kas notiek Latvijā.”
Latvijas Nacionālais teātris lugu konkursu izsludināja šā gada jūnijā ar mērķi stimulēt jaunu darbu tapšanu, kas potenciāli tiktu iekļauti teātra repertuārā. „Mums kā Nacionālajam teātrim ir īpaši jārūpējas par nacionālās dramaturģijas tapšanu un uzvešanu uz teātra skatuves. Tā ir mūsu misija un visdziļākā pārliecība. Jau Nacionālā teātra 90 gadu jubilejas sezonā, kuras moto bija „Sapnis par Latviju”, Lielās zāles repertuārs sastāvēja galvenokārt no latviešu autoru darbiem. Šo virzienu vēlamies turpināt un būt tiem, kas paši uzrunā autorus un sekmē jaunu darbu uzvešanu,” saka Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Konkursam paredzētais balvu fonds bija 2000 lati pirmās vietas ieguvējam, 1000 lati otrās vietas ieguvējam un 500 lati trešās vietas ieguvējam.
Darbus rūpīgi izvērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Edmunds Freibergs, Ieva Struka, Rita Melnace, Jānis Kaijaks, Madara Aizgrāve, Ojārs Rubenis, ar daļu iepazinās arī Mihails Kublinskis, Indra Roga, Valters Sīlis un Valdis Lūriņš.