Krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova romāns tiek pieskaitīts pie XX gs. Eiropas literatūras sasniegumiem, tas ir pilns noslēpumainas burvības, daudzslāņains un fantāzijas bagāts darbs. To lasa visā pasaulē kā atgādinājumu par dzīvi zem tādas varas sloga, kurā ļaunums viegli manipulē ar cilvēku prātiem un sirdīm, taču tas ir arī mīlestības stāsts. Romāns dzīvo dažādos medijos un formātos, tas tiek ekranizēts, iestudēts teātros, radiolasījumos. Šodienas notikumu kontekstā var pat domāt par šī darba pravietiskumu. Romāna darbība risinās vienlaikus divās vietās. Pirmā ir ļaunuma impērijas galvaspilsēta Maskava, kur galvenais ir noliegt ļaunuma esamību, tā padarot cilvēkus aklus un viegli ievainojumus. Pats nelabais sēj haosu, lai ļaunums varētu valdīt. Otra pilsēta šī romāna centrā ir Jeruzaleme gadu tūkstošu mijā – tai lemts pieredzēt Dieva Dēla nāvessodu.
Nav noslēpums, ka ar Meistaru un Margaritu vienmēr saistītas mistiskas sagadīšanās, nejaušības, pārsteigumi, tiek pat runāts par lāstu. Par to Dailes teātra mākslinieciskajam direktoram Viesturam Kairišam nav ko teikt, jo iestudējums nav bijis plānots. Igauņu režisors Tīts Ojaso bija domājis iestudēt Sarkano princi, bet rudenī plānus strauji mainījis un piedāvājis teātrim Meistaru un Margaritu. Dramatizējuma autori, režisori, scenogrāfi, kostīmu un video mākslinieki ir Tīts Ojaso un Ene Līsa Sempere, galvenajās lomās iejutušies aktieri Mārtiņš Meiers, Ieva Segliņa, Arturs Krūzkops, Artūrs Skrastiņš.
Šodien, 22. martā, Meistaram un Margaritai ir pirmizrāde, bet līdz pat sezonas beigām Dailes teātrī būs skatāma arī īpaša, ar izrādi saistīta izstāde. Tās nosaukums Viņai rokās bija dzelteni ziedi ir citāts no romāna. Sakritība vai likumsakarība, bet romāna darbība risinās pavasara pilnmēnesī pirms Lieldienām. Izstādes kuratore, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja, mākslas zinātniece Nataļja Jevsejeva, atlasījusi 15 latviešu grafiķa Artura Ņikitina litogrāfijas, kas tapušas, iedvesmojoties no Bulgakova romāna, bet nav ilustrācijas grāmatai. "Tur ir ne tikai par radoša cilvēka attiecībām ar varu, bet arī par ļaunuma pievilcību. Tās ir līnijas, tēli," saka kuratore, uzsverot, ka litogrāfijas izstādītas pirmo reizi. No Rietumu bankas mākslas kolekcijas izstādei izvēlēti Latvijas glezniecības klasiķu darbi, kas rada asociācijas ar stiprās un skaistās Margaritas tēlu un sievietēm, kuras iedvesmo, kā arī brīnišķīgas klusās dabas ar ziediem.