Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā Gada jaunais skatuves mākslinieks aktierim Jurģim Spuleniekam esot bijis lielāks pārsteigums nekā pagājušajā sezonā iespēja kandidēt uz Gada debijas godu. Pērn apbalvojums jaunajam aktierim gan gāja gar degunu, pie tā tika mūziķis Daumants Kalniņš par Kvazimodo lomu Nacionālā teātra izrādē Parīzes Dievmātes katedrāle. Šogad Jurģa Spulenieka konkurenti cīņā par Skatuves naglu bija jaunie aktieri Zane Dombrovska, Dārta Daneviča, Rolands Beķeris, kā arī kursa biedrs Kristaps Ķeselis, ar kuru kopā spēlējot teātra TT izrādē Minga rēgi nopelnīta arī šī gada nominācija un balva. "Man bija pārsteigums arī par to, ka šogad esmu nominēts ne tikai par Minga rēgiem, bet arī lomu Nacionālā teātra Indrānos," piebilst jaunais aktieris.
Dekabrista seja
Žūrijas locekles – teātra zinātniece Maija Svarinska un kritiķe Henrieta Verhoustinska – norāda, ka Jurģis Spulenieks ir inteliģents aktieris. Henrieta Verhoustinska gan atzīst, ka pirms aktiera prasmēm pamanījusi viņa "faktūru". "Viņam ir savdabīgs izskats," bilst kritiķe. "Tāda dekabrista intelektuāļa seja, ne no šī gadsimta." Maija Svarinska novērojusi, ka jaunajam aktierim vismaz pagaidām ir tendence uz komiskām lomām. "Tomēr viņa tēlos ir arī spēcīgs un liels traģisks līdzpārdzīvojums. Jurģim piemīt spēja pāriet no smieklīgā uz traģisko," viņa komentē jaunā aktiera prasmes. "Viņa lomas iekšēji ir ļoti rūpīgi pārdomātas," viedoklim pievienojas H. Verhoustinska un piebilst, ka Spulenieks vienmēr ievēro robežas un strādā precīzi, nepārtēlo ar detaļām. Jaunais aktieris ir spējīgs uz nopietnām un lielām lomām, apstiprina abas žūrijas locekles.
Arī pats Jurģis teic, ka negribētu, lai viņa tēlotie "mazie cilvēki" – tādi kā varoņi no Gogoļa Cilvēka šinelī un jaunā režisora Andra Kalnozola oriģināldramaturģijas iestudējuma Labākais cilvēks Tahkurannā – kļūtu par tipāžiem. "Man ir svarīgi stāstīt stāstu. Tas, vai sanāk smieklīgi, aizkustinoši vai kā citādi, ir otršķirīgi, jo mans uzdevums ir izstāstīt stāstu, nevis apzināti sasmīdināt vai saraudināt," uzsver Spulenieks. "Es būtu priecīgs nospēlēt kādu tiešām dramatisku un nopietnu lomu," saka jaunais aktieris. "Ļoti gribētu nospēlēt Jago (varonis no Šekspīra lugas Otello – E. G.)."Tomēr Jurģis skaudri apzinās, ka lielajos repertuāra teātros – kāds ir Nacionālais un Daile – režisora izvēle krīt uz tiem aktieriem, par kuru spējām nav šaubu. "Režisors jau nav vainīgs, viņam vienkārši divos mēnešos ir jāuztaisa izrāde," nosaka Jurģis.
Šizofrēniskā profesija
"Būtībā šizofrēniska," par izvēlēto profesiju jokojot saka jaunais aktieris. "Vienlaicīgi jādomā piecas domas, jābūt n-tajiem cilvēkiem. Bet cilvēki nāk skatīties uz to šizofrēniju." Jurģis atklāj, ka darba procesā viņam esot svarīgi, lai tas būtu veselīgs. "Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka procesam ir jābūt vieglam. Kaut kādā ziņā skaidrs, ka diskomforts ir, bet, visu laiku dzīvojot pa savu komforta zonu, sāc iesūnot un apaudz ar štampiem. Atrašanās ārpus komforta zonas, protams, prasa cita veida pielāgošanos vai domāšanu," saka Jurģis.
Šovasar pabeidzis studijas Kultūras akadēmijā, Jurģis Spulenieks nonācis Nacionālā teātra ārštata aktieru rindās un grimētavu dala ar citiem jaunajiem – Kristianu Kareļinu, Juri Jopi un Arti Drozdovu, kā arī teātra "vidējās paaudzes" aktieriem Jāni Vimbu un Ģirtu Liuziniku. "Nacionālajā teātrī es jūtos kā mājās, un man tas patīk," atzīst Jurģis. Tomēr pašlaik viņam, tāpat kā lielākajai daļai šovasar Kultūras akadēmiju absolvējušo aktieru, nav izdevies noslēgt darba līgumu ar kādu konkrētu teātri. "Man negribas teikt, ka, stājoties aktieros, tu šauj uz dullo, bet kaut kādā mērā tas tā notiek. Reti kuram stājoties ir konkrēts mērķis – strādāt šajā teātrī," par brīvā tirgus situāciju, ar kuru sastapušies jaunie aktieri, stāsta Spulenieks. "Varbūt tas ir jaunais ceļš, jaunais modelis, ka tev nav konkrēta teātra ar savu grima galdiņu. Kaut kādā ziņā tā ir laimes spēle ar veiksmes faktoru."
Par aktiera iespējām sevi pilnībā realizēt Nacionālajā teātrī bažas pauž Henrieta Verhoustinska: "Ja viņš paliks Nacionālajā teātrī, viņu visdrīzāk sagaida tipāžu lomas, kuras, iespējams, viņu ne vienmēr apmierinās." Maija Svarinska apgalvo, ka nozīmīga Jurģa gadījumā esot sadarbība ar gudru režisoru: "Grūti būtu iedomāties teātri, kurā Jurģis neiederētos. Ja es būtu Hermanis, es arī viņu paaicinātu pamēģināt." Pašlaik Spulenieks Nacionālajā teātrī režisora Mihaila Gruzdova vadībā strādā pie izrādes Jūtu tektonika, kuras pirmizrāde paredzēta janvārī, kā arī darbojas neatkarīgajos teātros Dirty Deal Teatro un TT. "Es esmu no tiem cilvēkiem, kas cieši pieķeras vienam kolektīvam," secina jaunais aktieris, tomēr atzīst, ka pašlaik viņam patīkot arī iespēja visu laiku nebūt vienā mājā.