Apjomīgo Procesa rubriku šoreiz veido desmit recenzijas. Jaunais kritiķis Didzis Ruicēns un dramaturģe Anna Belkovska kopīgi analizē Elmāra Seņkova izrādi Ričards. Nekā personīga (LNT). Par Datas Tavadzes izrādi Kaukāziešu krīta aplis (Dailes teātris) raksta Guna Zeltiņa. Edīte Tišheizere recenzē Indras Rogas izrādi Paolo un Frančeska (Valmieras teātris), kā arī Viestura Kairiša Hamletu (MČRKT). Par vēl kādu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādi – Lauras Grozas iestudēto Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos – raksta Ieva Struka. Andra Rutkēviča analizē Ineses Mičules izrādi Sēras piestāv Elektrai (Valmieras teātris), Armands Znotiņš apskata Ināras Sluckas muzikālās izrādes, pastiprināti pievēršoties Latvijas Nacionālā teātra izrādei La Kritusī. Par Edgara Kaufelda leļļu teātra izrādi pieaugušajiem Smalkās kaites (Latvijas Leļļu teātris) raksta Kitija Balcare. Dramaturgs Matīss Gricmanis vērtē apvienības Kvadrifrons izrādi Nebiju. Nezinu. Neatceros., un Juta Ance Ķirķis raksta par Ildiko Gāšpāras Liliomu (Dailes teātris).
Par Tēmas viesredaktori šoreiz uzaicināta Zane Kreicberga, kuras vadībā tapis vērtīgām sarunām bagāts Tēmas Skatuves mākslas izglītība nākotnei izvērsums. Tēmu ievada Zanes Kreicbergas īss priekšvārds, kāpēc Tēma izvērtusies tieši šāda. Tajā lasāms apaļais galds ar teātra praktiķiem, kuri izglītību ieguvuši ārzemēs, – aktrisi un režisori Ievu Džindžu, aktieri Tomu Liepājnieku, režisori Arnitu Jaunsubrēnu, aktrisi un režisori Ivetu Poli, dramaturgu Jāni Balodi, kā arī neatkarīgo teātra mākslinieci Katrīnu Dūku. Par Latvijas teātra izglītības situāciju savās pārdomās dalās režisori un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēji Dāvids Džovanzana (Davide Giovanzana, Itālija) un Kārlis Krūmiņš. Zane Kreicberga sarunājas ar vācu pedagogu, režisoru un komponistu Haineru Gēbelsu, kurš ilgus gadus bijis pasniedzējs Justus Lībiga universitātes Gīsenē Lietišķā teātra institūtā, kā arī Kreicberga intervējusi Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas (IMTA) Tallinā programmas Laikmetīgā fiziskā performance (Contemporary Physical Performance Making) vadītāju Jiri Naelu.
Interviju sadaļā piedāvājam iespēju tuvāk iepazīt Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Lauru Siliņu sarunā ar Undīni Adamaiti. Savukārt Edīte Tišheizere intervē Latvijas Leļļu teātra aktieri Rihardu Zelezņevu.
Portretā šoreiz pievēršamies Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskajam vadītājam Elmāram Seņkovam, uzticot portretrakstu mākslas kuratorei Augustei Petrei. Portretu papildina koncentrēts režisora līdzšinējās mākslinieciskās darbības CV ar būtiskākajām izrādēm Teātra Vēstneša redakcijas ieskatā. Savukārt par vizuālo domāšanu un izrādēm Elmāru iztaujā viņa ilglaicīgais teātra kolēģis scenogrāfs Reinis Suhanovs. Elmārs Seņkovs dalījies ar saviem ikdienas pieturpunktiem ar telefona kameru uzņemtu fotogrāfiju veidā, kas kopā rada raibu kolāžu, veidojot priekšstatu par režisora ikdienas gaitām izrādes Grieķi iestudēšanas posmā.
Rubrikā Jaunie teātrī Juta Ance Ķirķis raksta par neatkarīgo aktrisi Sandiju Dovgāni, savukārt Linda Kilevica portretē Liepājas teātra jauno aktrisi Kintiju Stūri.
Rubrikā Leģenda šoreiz – fragments no Ritas Lūriņas pētījuma par pirmo latviešu teātra kritiķi Luīzi Skujenieci.
Rubrikā Baltijas pieredze šoreiz ieskatāmies domnīcā Baltic Current, kas norisinājās no 2022. gada augusta līdz 2023. gada februārim Rīgā, Kauņā un Tallinā un ko ciešā sadarbībā veidoja Gētes institūts, Ģertrūdes ielas teātris, Kauņas pilsētas kamerteātris un dejas skatuve Sõltumatu Tantsu Lava, lai atbalstītu Baltijas skatuves mākslinieku jauno paaudzi. Par projekta tapšanu un ideju raksta Maija Pavlova, savukārt uz dalību domnīcas jauno mākslinieku programmā atskatās horeogrāfe Līga Ūbele, performanču māksliniece Keiti Pooka (Igaunija) un režisore Monika Klimaite (Lietuva).