Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

Izcilajam leļļu meistaram Pāvilam Šenhofam – 100

Pirms 100 gadiem 5. janvārī dzimis mākslinieks Pāvils Šenhofs (1924-2011), kurš savu radošo mūžu vairāk nekā 50 gadu garumā aizvadījis Latvijas Leļļu teātrī.

Strādājis kopā ar Arnoldu Burovu, Tīnu Hercbergu, Albertu Terpilovski un citiem sava laika nozīmīgākajiem leļļu teātra mākslas radītājiem un attīstītājiem. Pāvils Šenhofs pazīstams ne vien kā leļļu mākslinieks, bet arī grāmatu ilustrators, gleznotājs, scenogrāfs un plakātu mākslinieks.\

Pāvils Šenhofs (1924.05.01.-2011.03.03.) ir dzimis Liepājā, bet skolas gadus aizvadījis Rēzeknē. 1950. gadā absolvējis Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības darbnīcu. Jau 1946. gadā paralēli studijām Mākslas akadēmijā Šenhofs sāka strādāt par scenogrāfu dzejnieces Mirdzas Ķempes un rakstnieka Jāņa Žīgura izlolotajā Latvijas PSR Valsts leļļu teātrī, kas tika dibināts 1944. gada 4. oktobrī.

1950. gadā Pāvils Šenhofs kļūst par teātra galveno mākslinieku un 54 darba gadus aizvada Latvijas Leļļu teātrī. Šajā laikā viņš radījis lelles un scenogrāfiju vairāk nekā 300 izrādēm, kā viesscenogrāfs veidojis izrādes arī citos Latvijas teātros, daudzos bijušās PSRS un vairākos ārzemju leļļu teātros.

Šenhofu raksturo stila tīrība un vizuāls skaistums. R. Blaumaņa Velniņi (1969), J. Švarca Pelnrušķīte (1989), H. K. Andersena Īkstīte (1994), brāļu Grimmu Sniegbaltīte un septiņi rūķīši (1995), V. Plūdoņa Eža kažociņš (1998) – izvēlētie krāsu un faktūru salikumi, atsauces uz kādu konkrētu laiku pasaules mākslas vēsturē – šajās izrādēs viss savienojas, saskan, katra detaļa sasaucas cita ar citu. Arī lelles proporcijas un disproporcijas allaž bijušas mākslinieka uzmanības lokā.

P. Šenhofa groteskie un romantiskie leļļu veidoli un skatuves telpas maksimāli funkcionālais iekārtojums atklājas režisores T. Hercbergas pirmajās izrādēs pieaugušajiem skatītājiem – I. Štoka Velna dzirnavas (pēc J. Ordas, 1955) un izrādē Ak, sirds! (V. Grēviņš pēc V. Poļakova, 1957). Ar šiem iestudējumiem Leļļu teātrī aizsākas tradīcija iestudēt izrādes pieaugušajiem. Sadarbībā ar režisoru Arvīdu Cepurīti top izrāde par krietno kareivi Šveiku – Šveiks (1974) un Šveiks frontē (abas pēc J. Hašeka, 1975). Izrādē Interlellis – 67 (1967) Pāvils Šenhofs piedalījies ne vien kā mākslinieks, bet arī kā scenārija līdzautors. Šis skatuves darbs kļūst par visu iepriekšējo radošo meklējumu kvintesenci. Te lelles (un tādu ir 120!) tiek veidotas no atsperēm, vadiem, virvēm, porolona, ļaujoties eklektismam, kas nav klasiska izvēle mākslinieka stilistikā, taču šajā iestudējumā kļūst par apzinātu un mērķtiecīgu formas atslēgu. Par leģendu kļūst 1983. gada iestudējums Un atkal Pifs..., kam mākslinieks kļuvis arī par dramaturģijas un režijas autoru. Izrāde jau 40 gadus bez pārtraukuma tiek spēlēta Latvijas Leļļu teātra repertuārā.

Tiem, kas vēlas pilnīgāk iepazīties ar mākslinieka dzīves un radošo biogrāfiju, tā atklājama Alda Linē sarakstītajā māksliniekam veltītajā monogrāfijā Leļļu pasaules goda pilsonis, ko 2014. gadā klajā laidusi izdevniecība Neputns. Pāvila Šenhofa simtgadei par godu šobrīd apskatāmas divas izstādes – Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā, kā arī RCB filiālbibliotēkā Vidzeme. 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja