Taujāts par pirmo teātra izrādi, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu, režisors Ģirts Šolis ilgi domā un tad sāk saukt – Punktiņa un Antons, Emīls un Berlīnes zēni, Šveiks, Čigānmeitēns Ringla, Zelta zirgs … "Taču tāds grūdiens, kas mani ieinteresēja par teātri, bija pavisam no citas puses. Tiešā nozīmē. Nejauši nokļuvu Jelgavā Studentu kamerteātra telpās. Pusi dienas dzīvojos tur un skatījos, kā lampas saliktas, kā drapērijas, kā izskatās ģērbtuve ar kostīmiem un parūkām," atceras Ģirts Šolis. Tagad viņš pats visā tajā ir iekšā. Ģirts Šolis ir Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors un radošās apvienības UMKA.LV dibinātājs. Pēdējo gadu laikā viņš radījis vairākas kritiķu novērtētas izrādes bērniem: Pēdu dzinējs Caps, Emīls un Berlīnes zēni, Divas Lotiņas un vēl citas. Tagad laiks pienācis lielajai skatuvei, un debijai Liepājas teātrī izvēlēts Džanni Rodāri darbs Dželsomīno Melu zemē, ko skatuvei piemērojusi dramaturģe Evita Sniedze, kā arī pats režisors.
Sākotnēji tā bija ieskicēta kā izrāde Leļļu teātrī, bet kaut kas iebuksēja, un varbūt labi vien ir, jo, kā tagad saka režisors Šolis: "Manam vērienam Liepājas teātris ir gandrīz par šauru."
Dželsomīno ir puika ar tik skaļu balsi, ka, viņam runājot, plīst apkārtējo māju stikli un no galvām tiek aizpūstas parūkas. "Plānos ir viskautkas," noslēpumus neatklāj Ģ. Šolis. Turklāt izrāde vēstīs ne tikai par puikas nokļūšanu Melu zemē un piedzīvojumiem tajā, bet arī atklās teātra radīšanas un pārtapšanas noteikumus, kā arī fantāzijas neierobežotās iespējas.
Dziedāšana būs! Tā būs daudz un skaļa. Vienu brīdi jau licies, ka sanāks mūzikls. Dziesmu un tekstu autors Mikus Frišfelds ar sirdi un dvēseli pieķēries šim projektam. Izrādes veidotājiem šķiet, ka bērniem un jauniešiem patiks gan mūzika, gan skaņas, gan gaismas efekti un ka bērni un jaunieši ir jāpārsteidz.
Režisors atzīst, ka jūt lielu atbildību par to, ko rāda bērniem.
Izrāde tiek veidota aktīva un atraktīva, reizēm tā prasīs arī skatītāju līdzdarbību. Straujā tehnoloģiju attīstība teātrim radījusi milzīgu konkurenci, un par bērnu uzmanību jācīnās. "Aktīvāka vai pasīvāka bērnu līdzdarbība izrādes laikā ļauj aktieriem sajust, kā bērns uztver notiekošo uz skatuves. To vienmēr ir interesanti redzēt," teic Ģ. Šolis. Jautāts par vecuma ierobežojumu, režisors uzsver: "Ja izrādē viss notiek pa īstam un pareizi, ja bērns redz, ka pieaugušie darbojas ar azartu un prieku, tad nav nekādu vecuma ierobežojumu! Katrs teātra apmeklējums ir individuāls tiem, kas sanākuši. Nākamajā reizē tas ir pavisam kaut kas cits. Dzīva matērija!"
Tuvākās izrādes gaidāmas 31. janvārī, kā arī 18., 24. februārī.