Režisora Vladislava Nastavševa izvēle iestudēt sava vienaudža, krievu autora Sergeja Uhanova stāstu krājumu Melnā sperma nav nejauša – tajā skartajām tēmām režisors savās izrādēs pievērsies jau agrāk. Īsās noveles, kuru galvenie varoņi ir spilgti personāži un dzīves pabērni, gluži harmsiskā noskaņā uzbur absurdas, daudzslāņainas un provokatīvas ainas, atklājot naivumu, jūtīgumu, seksualitāti, un runā tieši, pat skarbi, par dzīves ne tik pareizajām un politkorektajām pusēm, stāstu varoņiem neslēpjoties un nekaunoties. Tie ir stāsti par attiecībām, izjūtām un sevis apzināšanos, jauniem cilvēkiem pieaugot. Režisora skatījumā pieaugšanas jautājums aktuāls arī mūsu sabiedrībai, kas, gribot negribot, veidojusies padomju laikos – kas ir šis mantojums, ko mēs joprojām neapzināti nesam sev līdzi? Dzelzs priekškara vairs nav, bet vai šobrīd sabiedrība kļuvusi atvērtāka pret visu citādo vai tā ir tikai politkorektuma migla? Darbs pētīs un izaicinās normalitātes kultu, tās neredzamās robežas, kas mūsu sabiedrībā liedz pieņemt atšķirīgo.
"Es biju ļoti ziņkārīgs bērns un izlēmu izmantot jebkuru gadījumu, ko liktenis man piespēlēja, lai pētītu cilvēkus un viņu īpatnības, jo visi cilvēki ir unikāli un neatkārtojami, bet dzīve mēdz būt tik interesanta un brīžiem īsa." (Sergejs Uhanovs)
Režija, scenogrāfija, kostīmi - Vladislavs Nastavševs, teksts - Sergejs Uhanovs, spēlē - Marija Linarte, Jana Ļisova, Reinis Boters, Āris Matesovičs un Kārlis Tols, tulkojums - Pēteris Draguns.
Izrādē skan necenzēta leksika, līdz 16 gadiem apmeklēt neiesaka.