Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +18 °C
Apmācies
Svētdiena, 14. jūlijs
Ritvars, Oskars, Anvars

Foto: Mākslinieka misija birokrātiskā sistēmā. Nacionālais teātris sezonu sāk ar pārradītu Spēlēju, dancoju

Raiņa luga Spēlēju, dancoju pirmo reizi tika iestudēta tieši uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves. Kopš tā laika pagājuši 102 gadi un slavenais darbs pārradīts vairākkārt un dažādi.

Ceturtdien, 14. septembrī, Nacionālajā teātrī gaidāma pirmizrāde Raiņa un dramaturģes Justīnes Kļavas muzikālajai satīrai Spēlēju, dancoju Elmāra Seņkova režijā. Velnu rija, kurā norit darbība lugā, pārcelta uz 2023. gadu. Bet jautājumi, uz kuriem tiek meklētas atbildes, ir tieši tie paši.

"Klasika ir pamatu pamatā, galvenā doma paliek tāda pati, bet stereotipi tiks lauzti," saka Elizabete Skrastiņa, kurai izrādē ir Leldes loma. Izrādes centrā ir mākslinieks un viņa uzdevums laikā un vietā, kur augstāko sociālo statusu sabiedrībā ieņem ierēdņi. Vai mākslinieka izpausmes tiek akceptētas, pamanītas un novērtētas tādas, kādas tās ir, nevis kādas ir izdevīgas varai, ierēdnim? "Stāsts ir par indivīda brīvību radīt tādu mākslu, kādu vēlas pats mākslinieks, – skaistu, patiesu, brīvu," saka E. Skrastiņa un skaidro, ka velnu rija šajā izrādē simboliski parādās kā birokrātiskais mehānisms, ierēdniecības gaiteņu līkloči. "Tā nav konkrēta vieta, bet visi sistēmas pamatprincipi un stagnācija. Valdošā noskaņa ir nevēlēšanās kaut ko mainīt vai vismaz iedziļināties, saprast, vai pārmaiņas ir vajadzīgas."

Leldes tēls ir tiešs mākslas brīvības simbols, pauž aktrise. "Lelde izrādes sākumā nomirst, tiek nogalināta. Lai gan var manīt dzīvības pazīmes, jautājums ir, vai viņu aprakt, lai viņa neiekostu kādam citam, padarot kādu citu par... vampīru, jo nevar jau zināt, kurš spēks vainojams viņas nāvē. Lelde ir starp realitāti un maģisko Raiņa velnu rijas pasauli. Mani interesē mūžības jautājumi, pēcnāves dzīve. Rainis dod iespēju piedzīvot šīs emocijas."

Izrādes žanrs šoreiz ir muzikāla satīra. "Mūzika un kustība ir galvenie izteiksmes līdzekļi," apliecina E. Skrastiņa. Šaubas, ka tie skatītāji, kuri gaida klasisku uzvedumu, būs vīlušies un sašutusi, aktrise kliedē: "Ir jānāk un jāskatās, mēģinot atklāt kaut ko jaunu. Konservatīvākam skatītājam tas var būt pārāk jaudīgi un provokatīvi, bet mākslas attīstībai ir jānotiek, teātrim jārunā jaunā valodā. Ja skatītāji būs atvērti, mērķis būs sasniegts."

Izrādes radošajā komandā darbojas arī scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, kustību režisore Elīna Gediņa, komponists Edgars Mākens, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Lomās: Raimonds Celms (Tots), Egons Dombrovskis (Trejgalvis), Arturs Krūzkops (Kungs) u. c. Uz skatuves kāps arī mūziķi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja