Inga Tropa gan saka, ka vismazāk šajā izrādē ir aktrise. "Nepretendēju arī uz dramaturģes titulu. Esmu klātesoša, esmu kā teicēja, ļauju skatītājiem būt ar sevi, izdzīvot savu stāstu."
Izrāde ir ļoti personīga. Ingas Tropas Pārcēlājas loma – dot skatītājam impulsu iedarbināt iztēli. "Sajūtu, ka iekšējā klusā balstiņa ir sirds aicinājums doties ceļā, šķiet, katrs vismaz reizi dzīvē ir pieredzējis. Atliek vai nu atsaukties šim aicinājumam, vai izlikties, ka to nedzirdam, un turpināt savas gaitas. Katram ir savs pārcēlājs. Un mēs katrs kādā brīdī esam pārcēlājs, atbalsts kādam citam cilvēkam, pat nenojaušot par to. Mana Pārcēlāja slēpjas gan upē, gan džungļos, tā var būt veca indiāņu sieviņa, kas iedod vistas buljonu slimniekam. Tas var būt arī tauriņš, kas lido. Manā gadījumā tā ir arī mana vecvecmāmiņa, kura devusi apjausmu par mūžības upi. Dzimšana un miršana jau ir viens un tas pats. Tas nav nekas neparasts. Varbūt kādu brīdi ir mazliet baisi, bet tas ir dabisks process," teic Inga Tropa.
Vai, izstāstot savu stāstu, tas domāts kā palīdzība citiem? "Puzles daļu ir ļoti daudz. Mēs, mākslinieki, radot savus darbus, nekur jau no sevis neaizbēgam. Šajā gadījumā es stāstu savu pieredzi. Neslēpjoties. Stāsts ietver arī to, ka var... palīdzēt. Nē, nevis palīdzēt, bet drīzāk – būt blakus, dalīties ar pieredzi. Sāpīgu, smagu, bet ne bezcerīgu. Esmu vēlējusies dot cerību," skaidro Inga Tropa. Viņa atgādina, ka gan kovida laiks, gan karš cilvēkos ir atvēris rētas un lielas sāpes, uzdod neatbildamus jautājumus. "Cilvēcīgi ir dalīties ar saviem stāstiem, jo tas dziedē. Lai arī ikviens no mums reizēm jūtas apmaldījies, apziņa, ka neesam ar savām sāpēm un bēdām vieni, spēcina. Ir tikai dabiski savas dzīves laikā krist, piecelties un iet tālāk."
Pieredzes izrādei paredzēts neierasts skatītāju vietu izkārtojums. "Tā būs simboliska gulta. Klausoties manas apziņas vai zemapziņas plūdumā, katrs varēs domāt savas domas." Režisore uzsver, ka izrāde ir kopīgs darbs, jo svarīgs ir arī vizuālais un skaņu noformējums. "Mani kolēģi ir mani pārcēlāji, kas palīdz realizēt, nodot manu stāstu citiem. Audiāli brīnišķīgu skanējumu un skaņu efektus veidojis skaņu režisors Kārlis Tone. Esmu izvēlējusies stāstīt mītu un pasaku valodā, izmantojot simbolus, kas ļaus katram identificēties. Lauris Johansons ir radījis gaismēnu spēles, un Kate Krolle – telpu, kurā katrs varēs izdzīvot savu stāstu. Un tad celties un iet tālāk."