De Stilte ir profesionāls dejas teātris, kas strādā tieši bērnu un jauniešu auditorijai. Kāpēc tāda izvēle?
Līdzās ikdienas pasaulei pastāv iztēles pasaule. Es to mīlu tāpēc, ka iztēle ļauj paskatīties uz to, kas mums ir apkārt, ar citām acīm, tā dod spēku izdzīvot. Man patīk strādāt ar bērniem, jo viņiem patīk dalīties ar savas iztēles pasaules noslēpumiem un viņi grib redzēt arī to, kas notiek citu cilvēku fantāzijās. Bērni ir atvērti jaunai pieredzei, viņiem piemīt spējas ne tikai izdomāt jaunus stāstus, bet arī stāstīt tos un ieklausīties citu domās.
Rīgā un Liepājā jūs rādīsiet izrādi "Rotaļnieks". Tā ir domāta bērniem no četru gadu vecuma. Par ko tā būs?
Izrāde ir par trīs meitenēm, kas kopā spēlējas. Viņām ir savi ķīviņi, viņas mēģina pievērst sev uzmanību un izdomā visādus trikus, lai tikai nepaliktu vienas, bez draudzenēm. Tā ir arī izrāde par olām, putniem, riteņiem, baloniem un govi. Ar lietu un pērkonu, vēju un ūdeni. Par bērnu, kas spēlējas un šajā spēlē uzbur jaunu pasauli.
Reizēm man jautā, vai dejas valoda nav pārāk sarežģīta šādiem stāstiem. Es vienmēr atbildu, ka nē. Bērni uz pasauli lūkojas ar atvērtām acīm, un pieaugušie bieži vien šo spēju sabojā, pasakot priekšā, kas tieši ir jāredz. Bet mākslā katrai lietai ir vairāk nekā viena vai divas nozīmes. Deja spēj vienlaicīgi stāstīt vairākus stāstus, un tieši bērni ir tie, kas to ļoti labi spēj saprast.
Kāda ir galvenā atšķirība starp bērnu un pieaugušo auditoriju?
Bērnu izrādēs saturs galvenokārt ir pozitīvs - atmosfēra, darbība, mūzika. Savukārt aktieriem ir jābūt gataviem komunicēt. Jo bieži bērni izrādēs aktīvi dzīvo līdzi un grib piedalīties, izsaka komentārus. Tāpēc radīšana bērnu auditorijai vienmēr nozīmē sarunas klātesamību un mēģinājumus kļūt tikpat brīvam, cik brīvi ir bērni. Pikaso reiz esot teicis: "Jums ir nepieciešama visa dzīve, lai kļūtu par bērnu". Manuprāt, tieši tā arī ir.
Cik daudz teātru Nīderlandē strādā bērnu un jauniešu auditorijai?
Ir vairākas kompānijas, kuras strādā tikai bērniem. Visu patstāvīgo teātru repertuāros ir izrādes bērniem – gan tīri komerciālas programmas, gan mākslinieciskas. Nīderlandē ir apmēram divi simti teātra kompāniju, kuras saņem pašvaldību atbalstu, lai veidotu izrādes tieši bērniem.
Kultūras ministrija, piemēram, atbalsta sešas deju kompānijas, kas strādā jauniešu auditorijai, desmit jaunatnes teātrus un vairākas organizācijas, kas producē izrādes jauniešiem.
Cik bieži ģimenes Nīderlandē iet uz teātri? Kādas ir izrāžu skatīšanās tradīcijas?
Apmēram 15 % iedzīvotāju vismaz reizi gadā teātri apmeklē. Izrādes jauniešiem un bērniem tiek spēlētas arī skolās, un sākumskolā visi bērni tiek vesti gan uz dramatiskajām, gan dejas izrādēm.
Kāpēc dejas teātris varētu būt svarīgs bērniem?
Ja pasaule sastāvētu tikai no ēdiena, drēbēm un darba, tad jāsaka, kā ir - posms starp dzimšanu un nāvi būtu bezgala garlaicīgs un neinteresants. Teātris ļauj parādīt bērniem mūsu kaislības, domas, estētisko pieredzi, pastāsta viņiem par to, cik dažādi ir cilvēki un viņu intereses. Galu galā teātris ļauj bērnam apdomāt viņa paša dzīves pieredzi. Bet deja ir valoda, kas māca atrast jaunus veidus, kā lūkoties uz pasauli un tajā notiekošo.
Kādi, jūsuprāt, ir labas izrādes bērniem kritēriji?
Laba izrāde ir tāda, kas ietekmē gan bērna, gan pieaugušo emocijas, kas ļauj salīdzināt bērnu un pieaugušo pieredzi un palīdz viņiem sarunāties vienam ar otru. Labai izrādei vienmēr atradīsies vieta cilvēka atmiņā.
Vai teātrī, kas domāts bērniem, vajadzētu būt kādām aizliegtajām tēmām?
Tas ir ļoti atkarīgs no māksliniekiem, kas strādā bērniem un jauniešiem. Faktiski, ja mēs izmantojam kādu tēmu, problēmu, jautājumu tā, ka darba rezultāts ir skaista izrāde, tad tabu nepastāv. Mani pašu neiedvesmo nāves, škiršanās vai pazemošanas tēmas. Es labāk ar bērniem runāju par dzīves gaišo pusi. Bet nekad jau nevar zināt, kas notiks pasaulē vai manā prvātajā dzīvē un kā tas ietekmēs manu viedokli par to, kas bērniem ir nepieciešams teātrī.
Arī jūs reiz bijāt bērns, kāda bija jūsu pieredze ar dejošanu un teātri?
Mana bērnība bija piepildīta ar futbolu nevis dejām. Piecpadsmit gadu vecumā sapratu, ka teātris ir pasaule, kurai es nepiederu, bet kurā gribētu dzīvot. Izdomāju, ka gribu kļūt par aktieri un, kad man bija divdesmit, atklāju, ka mīlu fiziskas izteiksmes formas. Pēc īsas dejotāja karjeras kļuvu par skolotāju Dejas akadēmijā. Bet tikai četrdesmit gadu vecumā, kad sāku apvienot horeogrāfa darbu ar radīšanu bērniem, atradu savu mīlestību, brīvību un sapratu, kas ir manas dzīves lielais mērķis. Bērni ir tie, kas mani iedvesmo radīt pasaules, kurās ir prieks dzīvot.
Kā jūs iedrošinātu vecākus kopā ar bērniem doties uz izrādi "Rotaļnieks"?
Pieaugušajiem es ieteiktu sekot saviem bērniem un ļauties pārsteigumam!
Izrādi "Rotaļnieks" varēs redzēt Rīgā, Dailes teātrī, 26.05 plkst. 19.00, Liepājā 5. vidusskolā 27.05 plkst. 19.00 un 28.05 plkst. 13.00
Vairāk informācija par izrādi "Rotaļnieks" – www.nomadi.lv
Paldies par atbalstu Nīderlandes vēstniecībai!