Izrāde, kuras pamatā ir izcilā baletdejotāja Vāclava Ņižinska dienasgrāmatas un kura savu pirmizrādi piedzīvoja pērn Spoleto, Itālijā, šogad turpina pasaules turneju, kurā iekļauta arī Barišņikova dzimtā Latvija. Viesizrādes būs skatāmas Latvijas Nacionālajā operā no 3. līdz 7. augustam.
"Esmu ļoti gandarīts, ka mums ir iespēja trešo reizi strādāt ar izcilo mākslinieku un Latvijas skatītājiem piedāvāt laikmetīgu iestudējumu, kas jau ir izpelnījies lielu atzinību pasaulē. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas kultūras telpā," teica Žagars.
Šī ir ceturtā reize, kad Barišņikovs uzstājas Latvijā. Pirmo reizi Latvijā Barišņikovs viesojās 1997. gadā pēc toreizējā Latvijas Nacionālā operas direktora Andreja Žagara ielūguma. Toreiz operā norisinājās divi radošie vakari, kur Barišņikovs uzstājās ar savu baleta trupu White Oak Dance Project. Otro reizi Barišņikovs Rīgā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves uzstājās 2009. gadā deju vakarā operā Trīs solo un duets. Savukārt pagājušā gada rudenī ar mākslinieka dalību Jaunajā Rīgas teātrī tapa izrāde Brodskis/Barišņikovs.
Monoizrādi Vēstule cilvēkam īpaši Barišņikovam radījis avangarda teātra režisors Roberts Vilsons. Iestudējums balstīts uz Vāclava Ņižinska autobiogrāfiskajiem tekstiem, kurus adaptējis Derils Pinknijs.
Savā slavas virsotnē Ņižinskis (1889-1950) tika atzīts par viens no izcilākajiem Rietumu kultūras baleta māksliniekiem. Viņš bija slavenās Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas dalībnieks un modernā baleta horeogrāfijas pamatlicējs. Viņa sākotnējie darbi ir Fauna diendusa un Svētpavasaris. Trešajā gadu desmitā Ņižinskim sākas garīgas problēmas, tādēļ viņa dienasgrāmatas, kas tapušas laikā no 1919. gada 19. janvāra līdz 4. martam dokumentē un izgaismo jaunā vīrieša garīgās veselības sabrukumu.
"Tā nav biogrāfiska izrāde par Ņižinski. Izrāde ir par cilvēka pārdzīvojumiem un attiecībām ar viņa mākslu, Dievu, ģimeni un dvēseliskajām dilemmām. Mēs izvairījāmies atdarināt vai attēlot konkrēti. Tas ir savdabīgs stāsts ar paralēlēm – par personības balsi, nevis viņa fizisko būtību," intervijā britu izdevumam The Guardian sacījis Barišņikovs.
Mūsdienu skatītājiem diemžēl nav bijusi iespēja redzēt Nižinski dejojam, jo viņa uzstāšanās nav dokumentētas. "Barišņikovs sev raksturīgajā elegancē un nepārspējamā skatuviskajā tēlojumā, izvēlējās nevis atkārtot Ņižinska dejas manieri, bet pievērsties, iespējams, traģiskākajam mantojumam, ko atstājis mākslinieks. Proti, apziņas plūsmai, kas tiek plosīta starp skaidru uztveri un vājprātu un ko var redzēt viņa [Nižinska] drudžaini, tieši pirms mākslinieka pirmās hospitalizācijas, tapušajās dienasgrāmatās," tā teikts itāliešu digitālajā izdevumā 24 Ore.