Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Ābolu ķocis. Trīne. Ir tikai divi varianti – ļauties vai kapitulēt

Rūdolfs Blaumanis. Trīne. Režisors Elmārs Seņkovs. Nacionālais teātris

Atis Rozentāls @@@

Elmārs Seņkovs uz skatuves palaidis krāsainu stihiju un īsti nav centies tai piešķirt loģiku. Mazbērzos dzīvo bezmaz alu cilvēki, bet Lielbērzos – gandrīz dievišķas būtnes, Trīne ir maziņa (pirmajā sastāvā), bet Rembēniete – ļoti gara, orķestris spēlē kaut ko Bregoviča stilā, ievijot i Skroderdienu, i Rimska-Korsakova Šeherezādes, i padomju kinofilmu mūzikas motīvus. Reiņa Suhanova košajā vidē ir sava vieta arī plastmasai un elektriskajam sildītājam. Ja skatītājs sāks prasīt, kāpēc vajag tā un ne citādi, – cauri, tad jāiet mājās. Te ir tikai divi varianti – ļauties vai kapitulēt. Tas gan nenozīmē, ka ļauties bez atslābuma var gluži visu izrādes laiku – ir nesavāktas ainas, kas garlaiko. Daļa aktieru paliek izdomātās maskas līmenī, un tāda eksistence ļoti ātri sevi izsmeļ. Maija Doveika kā saimniece mežone runā pārvērstā balsī un demonstrē "mērkaķisku" plastiku, taču ar to ir par maz. Labāk veicas Jānim Vimbam kā tēvam, jo viņam sacerēta asprātīga epizode ar zīlēšanu pēc Lielvārdes jostas. Par šedevru (bez pārslavēšanas) kļūst Artura Krūzkopa Brencis, no viņa neatpaliek arī Ingas Misānes- Grasbergas Made. Ditas Lūriņas lellīte Trīne rāpo no vienas mājas uz otru kā maza vabolīte, Toms Treinis Rembēnietes lomā pašlaik vēl pagalam samulsis.

Henrieta Verhoustinska @@@@

Ļoti novērtēju NT atļaušanos sava repertuāra stūrakmeni – Blaumani – neiestudēt tradicionāli. Azartiska bufonāde ar klaunādes un groteskas elementiem. "Atļaušanās" ir īstais vārds, kas raksturo režisora Elmāra Seņkova, scenogrāfa un kostīmu mākslinieka Reiņa Suhanova un horeogrāfes Agates Bankavas kopdarbu. Konflikts starp divām ģimenēm reducēts uz civilizācijas neskarto alu cilvēku (Mazbērzu), kuri izkāpuši no animācijas filmas par Krūdiem vai Džungļu grāmatas Banderlogiem, un antīkās Grieķijas stila togās tērpto skaistuļu (Lielbērzu) nespēju vienoties par estētiskām un morālām kategorijām. Neandertāliešu Mazbērzu nedienas ceļas no nevaldāmā matriarhāta – Maijas Doveikas Mazbērzu māte, saraucot uzacis un pakasot dredus, ne vien iedveš bailes visai saimei, bet arī izmanto savas šamaniskās dotības. Ditas Lūriņas Trīne atgādina japāņu bunraku lellīti ar vaņkas vstaņkas spēju apvelties ap savu asi, sataisa sū… bez ļaunuma. Jaunā gaismā ieraudzīju Ģirtu Liuziniku. Aktieriem samērā svešajā absolūtas spēles žanrā jāpiešaujas, lai ne brīdi neizkristu no tā ārā. Tas pirmizrādē līdz galam neizdevās gandrīz nevienam, izņemot Arturu Krūzkopu Brenča lomā un Ingu Misāni-Grasbergu kā viņa mīļoto Madi; abi atgādināja baltos zalkšus no Muminu sāgas.

Valda Čakare @@@ 

Izrāde iecerēta kā "oda priekam". Tai piemīt gan commedia dell’arte motoriskais fiziskums, gan leļļu teātra iespēju neierobežotība, gan bērnu rotaļu iztēles brīvība. Izrādē skan dzīvā mūzika un ieraugāmas atsauces tiklab uz XX gadsimta sākuma mākslu un šodienas reklāmu tēliem, kā parodijas par citu Latvijas režisoru iestudēšanas stilu. Acis žilbina laikmetu un kultūru mikslis. Mērķtiecīgi organizētajam juceklim pa vidu maisās Trīne – Ditas Lūriņas mazā lellīte ar Bjorkas frizūru un lirisku dvēseli vai Marijas Bērziņas brašā savas dzīves "menedžere". Šķiet, neko vairāk, lai būtu spilgti, bezbēdīgi un aizraujoši, nav iespējams izdarīt. Tad kāpēc Seņkova piģermiģeris liek justies kā bērnam, kam nerātnie rotaļu biedri iesmērējuši tukšu konfektes papīriņu? Nu labi, ne gluži tukšu, bet sajūta tomēr ir tāda, it kā no "dauzonīgās" formas būtu izslīdējis (varbūt vēl nav atradies?) tās dzīvais cilvēciskais saturs. Tāpēc aci, prātu un sirdi piesien atsevišķie tēli, kuriem tāds ir, – Ingas Misānes-Grasbergas rūpju pārņemtā un allaž iesvīdusī mājas soļa tecētāja Made un jo sevišķi viņas gaudeni vaimanājošais brūtgāns Brencis – virtuozs un aizkustinoši smieklīgs Artura Krūzkopa aktierdarbs; liecība tam, cik iedarbīga kļūst ekstravaganta forma, ja tā izaug no cilvēka ilgām, sāpēm un prieka.

Top komentāri

Lasītāja
L
Žēl iztērēto 14eiro par nejēdzīgo izrādi, žēl Maijas Doveikas par to, kas viņai jātēlo -mērkaķis vai alu cilvēks... Es neesmu veca, konservatīva skatītāja, man ir 40 un es pieņemu modernizācijas, man nav obligāti vajadzīgs "dodiet man īstu Blaumani", bet nu šī izrāde ir murgs. Bezgaumīgs savārstījums. Un nemēģiniet iestāstīt, ka jābūt "izglītotam skatītājam" un ka tas ir "delartiskais" stils utml. Varat mēģināt apaudzēt ar jebkādu teoriju to izrādes pamatojumu, bet tas nepalīdzēs izrādei kļūt skatāmi. Un nesakiet, ka jauniešiem patiks - mana 18 g.v. meita aizgāja prom pēc pirmā cēliena. Šīs manas replikas vairāk veltītas tiem, kuri raksta sajūsmas tekstus teātra mājaslapā...
Man patika
M
Kā vienīgi pietrūka? Gondolas un gondoljēri, ja jau reiz commedia del"arte. Visās Blaumaņa lugās ir, bet NT izrādē nav. Nav vairs runa par uzdrīkstēšanos, bet nolaidību. Kā nu tā. Ne velti mums ir tradīcijas. Gruzdova "Indrānos" Ozliņa un Liepiņš staigāja pa skatuvi pie muguras piesietām lāviņām, "Raudupietē Sarmene kā lī'ķis bij sadalījusies divi daļās. Rogas "Skroderdienās", tā sauktās, vecenes ar daunaa slimību ķertas, Bebene skraida ar molbertu, glezno, žīdi skāruši drēbes uz kārtīm, ne baķos, Pindaks sirgst ar sexuālo kleptomāniju, līgo vakarā dzērājs pie stenderes uz galvas stāv...Vienīgi Ančevskis un Lūriņa pamanījušies palikt kā cilvēki. Izsprukuši. Roga nav gana modra bijusi. Prezidents ar k-dzi un minzdravkabinets, kultmin. kā nākas, tā kā NT seko viedi. Trejmeitiņas ir: Serebrjaņņikovs, Kairišs, Seņkovs. Kas vēl būs? Vai HU nezin teikt?
aizvien dīvaināki simtomi
a
Tagad modē 'bezjēgas surogātvārds "viennozīmīgi". E. Seņkova gadījumā tas ir vietā. Nekad neesmu uz šī režisora darbu skatījies aizgrābti akli, lai gan ieinteresēti un atzinīgi. Jau "Indrānuos" latviešu lauku sētā lēkāšana pa galdu un uztrakota sexošana radīja aizdomas, lai gan Indrānu pāris un Krūmiņš šķita ārkārtā pievilcīgi un dziļi, bez rauduļošanas. "Raudupiete" skāra ļoti dziļi, Vānes dēļ un vizuālā risinājuma dēļ. Bet "Trīni" ir nekaunīgi dēvēt par Blaumani. Tad vajadzēja rakstīt Seņkova Trīne, izmantojot ierosmes no RB. Spilgts, bet murgs sanācis. "Kaijā" arī vajadzētu rūpīgāk vērties, ko esam ieguvuši, ko zaudējuši no Čehova, ne tikai akli jūsmot.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja