Raimonds Staprāns (1926) ir lugu rakstnieks un gleznotājs. Dzimis Rīgā, Otrā pasaules kara beigās kopā ar ģimeni devies trimdā. Apmeties dzīvot un strādāt Sanfrancisko Kalifornijā. (..) Staprāns ir Kalifornijas līča piekrastes figuratīvās skolas pārstāvis, viņš izmanto šī reģiona gaismēnas specifiku, kurā krāsu dzidrums un spilgtums kontrastē ar ēnu blīvumu. Šie ir citāti no Raimonda Staprāna jaunākās personālizstādes Piecas gleznas anotācijas. Iepazinies ar īso kursu par šo trimdas mākslinieku bukletiņā, kurā arī visas piecas gleznas reproducētas un tādējādi līdzņemamas, nelielajā kamerstila izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva zālē skatītājs var nodoties tiešā kontakta maģijai ar mākslas darbiem, kuru autors arī izteicies, ka glezniecības valoda nav literāra un tajā pausto vārdos izteikt gandrīz nav iespējams, – tam nešaubīgi piekristu liels pulks modernās mākslas pārstāvju.
Reducētās ainavas
Kalifornijas līča piekrastes figuratīvā skola droši vien šeit būs mazāk zināma nekā, piemēram, abstraktais ekspresionisms. Savulaik Raimonds Staprāns aizrāvies arī ar to, bet vēlāk pievērsies figuratīvās skolas tendencei atgriezties pie realitātei tuvākas izteiksmes. Pats mākslinieks apgalvojis: "Ja vēl runājam par iespaidiem, tad visilgāk manas karjeras laikā, padomus dodams, man aiz muguras ir stāvējis Ričards Dībenkorns" (Raimonds Staprāns. Glezniecība, Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs & Neputns, 2006, 7. lpp.).
Tas arī ir labi redzams, abu gleznotāju darbus salīdzinot, tomēr Raimonda Staprāna kompozīcijas šķiet nedaudz tektoniski stabilākas un lakoniskākas, arī cilvēku – atšķirībā no Dībenkorna – tajās vismaz šobrīd nav. 70. gados un 80. gadu sākumā gan figūras tika gleznotas, bet tās nebija saulaino ainavisko motīvu sastāvdaļas, drīzāk eksistenciāli dramatiski, sirreāli deformēti tuvplāni. Gleznas papildina daži plakāti ar kluso dabu elementiem, kas varētu sasaukties ar cita Kalifornijas līča piekrastes figuratīvās skolas pārstāvja Veina Tibo darbiem. Tomēr Raimonda Staprāna sarindotie augļi vai kāda vientuļa priekšmeta (kastītes, glāzes, cepamās pannas vai saliekamā krēsla) portreti jūtami atšķiras no Tibo sērijveida kūciņu, cepumu, hamburgeru vai lūpu krāsu popsīgajiem aranžējumiem.
Raimonda Staprāna rokraksts ir visnotaļ noturīgs – kopš apjomīgās izstādes 2006. gadā Rīgā pēdējos gados nekas sevišķi nav mainījies. Darbu tālākajā plānā kāds šķūnis, noliktava vai ēkas stūris (Šķūnis ar sarkanām durvīm, 2012; Šķūnis krastmalā, 2015; Noliktava krastmalā, 2012; Māja saulrietā, 2015), dominē tukši laukumi – ainava, kas nereti reducēta līdz zemes un debesu nošķīrumam ar spēcīgiem tumši gaišajiem un silti vēsajiem kontrastiem.
No šiem gribētos izcelt Māju saulrietā – tumšzilā gammā ieturētu vienkāršu kompozīciju, savdabīgu noskaņas ainavu ar pēdējiem dziestošo gaismas staru atspīdumiem. Vēl tuvāka abstrakcijai ir Saulespuķe saulrietā (2010–2015) – bez nosaukuma palīdzības skatītāja iztēle droši var aizklejot gluži citā virzienā, prātojot, vai ovālais objekts vertikālās līnijas galā tiešām ir zieds vai kaut kas pavisam cits.
Ne reālisms, ne abstrakcionisms
Gleznotājs sacījis, ka meklējot savu ceļu kaut kur pa vidu "starp reālismu un abstrakcionismu" (no izstādes anotācijas), un atzinis, ka viņam īsti nepatīk ne viens, ne otrs. Tas interesantā kārtā sasaucas ar cita Latvijas izcelsmes mākslinieka, kopš 1906. gadā Vācijā dzīvojušā Johana Valtera, uzskatiem. Viņš arī, pēc paša vārdiem, nodevies "impresionisma un šodienas abstraktās glezniecības trūkstošā starpposma" (Kristiāna Ābele, Johans Valters, Rīga: Neputns, 2009, 261. lpp.) meklējumiem, tomēr mākslinieciskā prakse abos gadījumos ievērojami atšķiras.
Raimonda Staprāna darbos ir būtiski lielāks ģeometrizācijas elements, spontānais gleznieciskums ir visai apvaldīts un pamatā izpaužas atsevišķu krāsas traipu šķietami nejaušos uzšļakstījumos un krāsu pārslāņojumos, atsedzot kontrastējošu toņu joslas galvenokārt gar objektu robežām. Dabas impresijas ir transformētas nedaudz depresīvi iztukšotās, sterilās plakņu kompozīcijās, kam tomēr vitālu noti piešķir dienvidnieciski spilgtais, Kalifornijas saules iespaidotais gaismēnu risinājums. Kopējā latviešu trimdas mākslas spektrā Raimonda Staprāna devums ir nekļūdīgi atpazīstams un individuāli savdabīgs.
Raimonds Staprāns
Personālizstāde Piecas gleznas
LNMM līdz 20. novembrim