Kopš apskatīju Maijas Kurševas jaunāko izstādi Rūtainā kārtība galerijā Māksla XO, nevaru vien beigt priecāties par rūtiņām visapkārt pasaulē. Piemēram, Kronvalda parka celiņu flīzes izrādījās tik aizraujoši rūtainas, intriģējošas dažādos lauzumos, izmēru un toņu kombinācijās. Rūtainas ir šalles, blūzes, kleitas, tāpat kā ķieģeļu un akmeņu mūri. Rūtaina ir domāšana, jo rūtis cilvēka uztverei ir nepieciešamas kā garants (rāmis un atskaites sistēma), kas ļauj saskatīt lietu kārtību. Rūtis vienlaikus ir funkcionālas un rotājošas, par to aizdomāties vedina arī latgaliešu tautasdziesmu piedziedājumos vilktais un visādus stāstus kopā savelkošais "rūto, rūto".
Kas notiek, kad nekas nenotiek
Šajā izstādē Maija Kurševa – māksliniece, kuru ierasti asociējam ar vitāliem, kolorītiem, necildenās nodarbēs iesaistītiem tēliem, piemēram, zaļo dzērāju Žani, un subkulturālu žurnālu jeb zīnu izdevējdarbību, – pārsteidz, jo Rūtainā kārtība ir trakoti smalka un eleganta. Vienā galerijas Māksla XO stūrī gan mētājas papīri, tomēr pat tie mētājas ar scenogrāfisku eleganci un jūtamā saskaņā ar mūsu pēdējo gadu laikmetīgās mākslas ekspozīciju nerakstītajiem likumiem. Izstādē ir aplūkojams vairāku kolorītā atturīgu, grafiski smalku kompozīciju seriāls sietspiedes un digitāldrukas tehnikā, divas animācijas cilpas un printeris, kurš spļauj lapas ar dažādiem rūšu veidiem. Visi darbi veidoti kā kolāžas no atšķirīgiem rūtiņu vai milimetru papīriem un it kā apcer vienu un to pašu – kas notiek, kad nekas nenotiek.
Maija Kurševa ir bijusi jauka pret skatītājiem un devusi nepārprotamu mājienu ātrai un precīzai savas ieceres uztveršanai, ekspozīcijas anotācijā ierakstot: "Izstādes darbi ir vizuālas refleksijas par norisēm manā darbnīcā. Pārdomas par rosīšanos, aktivitāti, produktivitāti, kā arī statiskumu, vērojumu, domu plūdumu." Tomēr tas neizslēdz skatītāja interpretācijas brīvību, jo darbi ir lakoniski un to nosacītības un abstrakcijas līmenis – augsts. Piemēram, kāda maza meitene man apgalvoja, ka viņa šajos nedaudz arī optiskās ilūzijas jeb "brīnumacs" estētiku atgādinošajos darbos redzot ainavas ar mežu, un pie tā arī palika.
Stāsta meklējumi
Rūtainās kārtības darbi saista gan estētiski, gan arī filosofiski. Tajos izmantots kolāžas princips, tomēr kolāžās tradicionāli ierastās dažādu materiālu, faktūru, tekstūru, krāsu attiecību spēles līdz ar visu to iedarbības taktilo arsenālu šeit aizstātas ar triju vai vairāk veidu rūtiņu laukumu attiecībām. Lakoniskais, vizuāli tīkamais veidols rosina pavadīt ilgāku laiku, skatoties uz darbiem, un prātā gluži automātiski aizsākas stāsta vai vēstījuma meklējumi. Arī šis process izrādās intriģējošs, jo Maija Kurševa nevienam neko ar karoti mutē neieliek, tik vien ka ļauj nojaust figūru un objektu aprises. To izkārtojums – kompozīcijas – shematiski ataino visiem labi pazīstamas, ikdienišķas radoša darba situācijas tādā kā Platona alas rakursā.
Platona Valstī runa bija par metaforisku pasauļu atšķirību – vienā mēs rosāmies, dzīvojam, strādājam, turoties pie iedomātās kārtības, savukārt par otru – ideju pasauli – tikai knapi nojaušam. Maija Kurševa kā māksliniece pašrocīgi rada spilgtus, komunikablus, pašanalizējošus un paškritizējošus tēlus, tāpēc šķiet, ka viņa regulāri mēdz iziet no Platona alas un ir ieminusi taku arī citiem, kuri nav laimīgi, kuļoties savos karjeras, pienākumu un pieņēmumu samsāras ratos.
Šajā izstādē māksliniecei ir tiešām virtuozi izdevies savienot vizuālo un semantisko, proti, radīt lakoniskus, vizuāli iespaidīgus darbus, kas rosina pārdomas daudzos slāņos. Piemēram, pārdomas par radošu darbu un rutīnu – kāda gan īstenībā, t. i., no nezināmas koordinātu sistēmas, izskatās mūsu cikliskā darbošanās labi pazīstamajā, nosacītajā koordinātu laukā. Kā vispār pasaule tiek būvēta, vienam cilvēkam savā apziņā kombinējot dažādas atskaites sistēmas? Un tamlīdzīgi.
Maija Kurševa
Personālizstāde Rūtainā kārtība
Galerijā Māksla XO līdz 25. oktobrim