Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ievas Maurītes un Zīles Ziemeles izstāžu recenzija. Mierīgas izstādes

Mākslinieču Ievas Maurītes un Zīles Ziemeles gleznas ir ieturētas radnieciskā emocionālā tonalitātē, tomēr ir krasi atšķirīgas formātā un izteiksmes līdzekļu klāstā

Jau kādu laiciņu sēžu ar domām par galerijas Māksla XO pašreizējo ekspozīciju. Nenāk nekas prātā, ko jaunu vai svarīgu gan es varētu pavēstīt Ievas Maurītes un Zīles Ziemeles gleznu kontekstā, tādēļ pamazām ļaujos abās izstādēs dominējošajai noskaņai – rāmam, lēnam, apcerīgam mieram. Izklaidīgi velkot ar pirkstu gar plauktā sarindoto grāmatu muguriņām, pamanu Borisa Vipera rakstu krājumu un – jā! – esejā Glezniecības apkārtne atrodu īsto pieeju sarunai par izstādēm, kas abas šķiet tik vienkāršas, tik kristālskaidras, tik nepretenciozas gan vēstījuma, gan izpildījuma ziņā.

Lūk, cik piemēroti šim gadījumam Boriss Vipers iesāk savu 1940. gadā publicēto eseju: "Ir dažādi veidi, kā izprast mākslu un izjust tās vērtības. Daži cenšas intuitīvi iedziļināties mākslinieka sacerē, citi turpretim vērš pret mākslas darbu intelektuālas analīzes asmeni; var mēģināt uzreiz iekļūt estētiska pārdzīvojuma degpunktā, bet var iesākt ar perifēriju, pakāpeniski virzīties no apkārtnes, no čaulas uz mākslas vērtības pamatkodolu, izejot no līdzekļiem, tuvoties mērķim, no relatīvā – absolūtajam."

Turpmāk Boriss Vipers pievēršas gleznas formāta jautājumiem, apgalvojot, ka izvēlētais formāts nav tikai mākslinieka amata rīks, bet cieši saistās ar mākslas darba iekšējo struktūru un bieži norāda pareizo ceļu mākslinieka nodoma izpratnei. "[..] formātam parasti ir dziļš organisks sakars kā ar gleznas kompozīciju, tā arī ar mākslas darba saturu, tā emocionālo toni. [..] formātā vienlīdz spilgti izpaužas kā mākslinieka individuālais temperaments, tā arī vesela laikmeta gaume," Boriss Vipers raksta 2005. gadā atkārtoti izdotā krājuma Mākslas likteņi un vērtības 114. lappusē.

 

Rokai atļauts vairāk

Acīmredzot mūsu laika gaume pat savās vismaigākajās izpausmēs ir eklektiska un galējības paģēroša. Ievas Maurītes un Zīles Ziemeles gleznas ieturētas radnieciskā emocionālā tonalitātē, tomēr ir krasi atšķirīgas formātā un izteiksmes līdzekļu klāstā. Ievas Maurītes izstādi Klātbūtne veido seši trīsmetrīgi audekli, kuros nav krāsu, nav faktūru, nav apjomu, ir tikai izteiksmīgas līnijas un tēli, kas pārvērtušies zīmēs un simbolos. Ar melnu uz balta vai ar baltu uz melna vai pelēka fona savus stāstus izdzīvo smalka līnija.

Māksliniecei izdodas panākt iespaidu, ka līnija ir patstāvīga kā tēls, kas vienkārši atstāj nospiedumu audekla plašumos, līdzīgi kā zvēri atstāj pēdas sniega laukā, lidmašīnas – debesīs, tinte – uz papīra. Rokai, kas visu vada, ir atļauts vairāk nekā mākslinieka galvai. Ievas Maurītes lakonisko glezniecības metodi rodas vēlēšanās salīdzināt ar deju – ķermeņa zīmējumu dejas zālē, šādai attieksmei pamatojumu var rast tiklab Austrumu mākslas vēstures kaligrāfiskajā, kā Rietumu primitīvisma tradīcijā. Viņas sagatavoto milzu audeklu laukumos «izzīmējas» tikai daži tēli. Ja runājam par izstādi Klātbūtne, pirmie prātā nāk bāka, māja, govs. Aiz katra no tiem stāv gadu gaitā brieduši personiskās mitoloģijas stāsti, kas savas atbruņojošās vienkāršības dēļ visai ātri saslēdzas ar līdzcilvēku/skatītāju pieredzi.

 

Siena satiek malu

Zīles Ziemeles izstādē Pārmijas ir vērojams tieši pretējais – trīspadsmit nelielās 30 x 50 cm gleznās attiecīgā mērogā pārcelti ikdienišķi skati, kas nezin kāpēc un bez nekāda paredzama nolūka mēdz iekrist acīs. Zīle Ziemele glezno savās mājās, kur arī sarunājas ar tuviem cilvēkiem, personiskā saskarsmē pieredzot Pārmijas. Viņas glezniecības jēga ir pretstatīta mūsdienu sabiedrības sensacionālajam meinstrīma domāšanas stilam, tā slēpjas vienkāršu lietu un situāciju atveidā – tēta šaha dēlītis, istabas stūris, kurā divas sienas satiekas ar griestiem, brālis, kurš bāž pirkstu sveces liesmā u. tml. Izskatās, ka vietējā mākslas skola ir uzķērusi grafiķa Pauļa Liepas aizsākto līniju un vienlaikus arī amerikāņu kinorežisora Vesa Andersona filmu proponēto estētiku.

Cieņu raisa arī jaunās gleznotājas verbālā daiļrade:

"Siena satiek malu, tad liecas uz priekšu, turpinās.

Dīvaini, bet telpas stūra līnija vienmēr paliek gaiša.

To sevišķi labi var ieraudzīt dzīvi pieredzējušās istabās.

Putekļi stūriem aizlido garām un nepieķeras, ceļas augšup – atduras pret griestiem."

 

Izstādes

Ieva Maurīte Klātbūtne

Zīle Ziemele Pārmijas

Galerijā Māksla XO līdz 12.II

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja