Mēdz teikt, ka pasaulē ir lietas, ko par naudu nevar nopirkt (veselība, gods, mīlestība u. tml.). Holivudā uz šo jautājumu allaž atradīsies ciniska atbilde: par naudu varbūt nevar, bet par lielu naudu – bez problēmām! Tieši tā ir noticis gadījumā ar vasaras sezonas grāvēju World War Z jeb Pasaules karš Z.
Tā ir pirmā megabudžeta filma (oficiāli tiek minēti divi skaitļi: 150 milj. – filmas budžets plus 50 milj. reklāmai) par dzīvajiem miroņiem jeb zombijiem – šiem frīkainajiem personāžiem, kuri līdz šim mita kiča, lēta horora/šausmeņu, parodijkomēdiju vai vismaz otršķirīgās, t. s. B kategorijas filmu marginālajā krēslas zonā: vai tad tiešām multimiljonu auditoriju var iekārdināt ar drebuļpasaciņām par mirušiem pilsoņiem, kas izlīduši no kapa un apdraud veselīgo cilvēci? Tas taču nav nopietni.
Ir gan, kā izrādās. Aiz iekavām atstāsim spriedelējumus par to, ka ar šādu zombijfilmu eksistenci pasaule kārtējo reizi pierāda, ka jūk prātā un masu kinogaume ir tik tālu jau degradējusies, ka gatava patērēt zombiju blēņas. Viss nav tik primitīvi.
Kas notiks pēc tam
Iespējams, ir cilvēki, kuri spēj saskatīt zombijos cilvēku pirmatnējo instinktu refleksijas – nav taču noslēpums, ka mūs visus interesē mūžīgais jautājums – un kas notiks pēc tam (lasi – pēc nāves, aizkapa dzīvē)? Zombiji kā kultūrfenomens ir sastopams jau antīkajā literatūrā – jau senie šumeri piemin zombijus, XVII gadsimtā pirms mūsu ēras tapušajā eposā Gilgamešs aprakstīta baisā dieviete Ištara, kura "pamodinās no zemes miroņus, kas aprīs dzīvajo miesas", 1818. gadā Mērija Šellija saraksta slaveno Frankenšteinu – arī šis daktera Frankenšteina no līķu daļām uzkonstruētais monstrs, mūsdienu terminoloģijā runājot, ir zombiju sugas pārstāvis, bet XX gadsimta rītausmā sarunvalodā ieviešas pats termins "zombijs" – saistīts ar Haiti salu reliģiskajiem vudū rituāliem (no Dienvidāfrikas uz Haiti aizvesto nēģeru vergu jorubu/kreolu cilts valodās par zombiju sauca dievišķo nemirstīgo čūsku, bet vēlāk – cilvēku, kura dvēseli nolaupījis kāds ar ārpasaulīgām spējām, tāpēc zombijam nav vietas kapā). Bet kopš 1922. gada, kad Hovards Lavkrafts publicēja stāstu Herberts Vests – reanimators, zombiji aizgāja tautās.
Starp citu, tieši Lavkrafts pirmo reizi literatūrā paredz zombiju apokalipsi – proti, staigājošo miroņu baru masveida uzbrukumu cilvēkiem, kas var izvērsties par globālu katastrofu Zemei. Šis motīvs tad arī tiek apspēlēts filmā Pasaules karš Z ar visiem XXI gadsimta kinematogrāfiskās tehnikas sasniegumiem – 3D, Dolby Digital skaņu un ciparu tehnoloģijas neierobežotajām iespējām. Kaut gan, protams, zombijžanra klasiķis kinematogrāfā joprojām ir un paliek Džordžs Romero, tāpat kā viņa pabriesmīgā filma Dzīvo miroņu nakts/Night of Living Dead un tās turpinājumi vai režisora Sema Reimija zombijfilmu modifikācijas (sešdesmito gadu beigas un astoņdesmitie) tiek atzītas par žanra kinoklasikas paraugiem. Pat slavenais, neskaitāmas balvas ieguvušais Maikla Džeksona hita Thriller videoklips ar naksnīgās ielās dancojošu zombiju ansambli iedvesmu smēlies no Romero un Reimija filmām.
Pamācības izdzīvošanā
Pasaules kara Z pamatā ir ASV superpopulāra grāmata (2006), kuras autors ir Makss Brukss, leģendārā Holivudas un Brodvejas producenta Mela Bruksa dēls, kurš pirms tam jau bija publicējis zinātnisku pētījumu (!) – rokasgrāmatu Pamācības, kā izdzīvot starp zombijiem. Zombijapogejs kulminēja 2010. gadā, kad ASV uz televīzijas ekrāniem startēja seriāls, nopietna kinorežisora Frenka Darabonta uzņemtais zombijeposs Walking Dead, kas triju sezonu laikā kļuvis ne tikai par superpelnošu kabeļkanāla AMC hitu, bet ar urrā novērtēts kritiķu un kultūrfilosofu aprindās. Pasauli pārņem reāla zombijkultūra un zombijestētika – sākot ar zombijburgeriem (2011. gadā Aiovā atvērtais pirmais zombijdonalds nu kļuvis par globālu ātrās ēdināšanas restorānu ķēdi), beidzot ar ikgadējiem zombijfestivāliem, kuros zombijtērpos ģērbušies "dzīvie miroņi" piepilda Ņujorkas, Tokijas, Sanpaulu, Maskavas ielas. Līdz Rīgai, paldies Dievam, tikusi tikai zombijfilma ar pirmo Holivudas megazvaigzni Bredu Pitu ģimenes un cilvēces glābēja lomā. Pagaidām.
Pasaules karš Z
Fantastika. ASV. Režisors M. Forsters. Galvenajā lomā B. Pits
@@@