Mūsu televīzijas ekrānos nonākusi pēdējā zviedru desmitgades bestsellera – pasaulē 65 miljonos eksemplāru pārdotā Stīga Lārsona detektīvtrio Millennium – daļa Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni.
Kamēr grāmatas autortiesību mantiniece Holivudā korporācija Sony Pictures kavējas ar II un III grāmatas ekranizāciju sākšanu (pēdējā informācija – ka filmēšana kārtējo reizi atlikta nu jau uz 2014. gada vidu, turklāt beidzot ir pilnīga skaidrība, ka nākamo filmu režisors nebūs pirmās daļas kinoversijas autors Deivids Finčers), pārējā pasaule nedus uz pāragri mirušā autora Lārsona pīšļiem – drīz klajā nāks grafisko romānu turpinājumi par Līsbetas Salanderes dēkām, kuru publicēšanu 2012. gada nogalē aizsāka DC Comics & Entertainment pieaugušajiem veltīto komiksu izdevniecība Vertigo (argentīniešu mākslinieka Leonardo Manko un itāļu grafiķa Andreas Muti versijās). Atsevišķā izdevumā apkopoti un atkārtoti izdoti arī Stīga Lārsona raksti un pētījumi par tēmu Strīdi par godu: feminisms vai sieviešu rasisms, – būtībā tieši šīs publikācijas presē 2005. gadā pamudināja kreisi noskaņoto zviedru žurnālistu Lārsonu ķerties pie Millennium triloģijas sacerēšanas.
Gaisa pilis
Pašu romānu, kas oriģinālā saucas Luftslottet som sprängdes (Uzspridzinātās gaisa pilis), jau pēc publicēšanas 2007. gadā kritizēja par pārlieku notikumu sablīvējumu, par iesācējiem autoriem raksturīgo cenšanos itin visus "galus savilkt kopā", rezultātā dramatisko notikumu vienkārši ir neticami daudz, tie veļas aumaļām, un sižeta pavedienus vietumis grūti pat aptvert. Te ir gan Līsbetas un viņas tēva (abi turklāt tuvu nāvei) attiecību peripetijas medicīnas iestādēs, Līsbetas pusbrāļa Nīdermana iesaistīšanās noziegumu virknē, Līsbetas gaidāmā tiesa (par mēģinājumu noslepkavot tēvu varmāku), sarežģīti daudzpakāpju ekonomiski politiskie darījumi, kas kļūst teju par valstiskas nozīmes sazvērestību ar bērnu darba ekspluatēšanu, nepilngadīgo pornogrāfijas izplatītāju bandu, Austrumeiropas prostitūcijas trafiku, urķīgā žurnālista detektīva Mīkaela Blumkvista bosiene, Līsbetas tiesas prāva, kur "ietekmīgi politiskie spēki" cenšas viņu pasludināt par nepieskaitāmu, un Mīkaela centieni meiteni glābt, visbeidzot – baiso noziegumu nonākšana dienas (masu mediju) gaismā, galveno varmāku taisnīga sodīšana un, protams, mājiens par happy end Līsbetas un Blumkvista intīmajā dzīvē: "Manas durvis tev atkal būs atvērtas…"
Katram savs
Diemžēl daļa kritikas jāraida arī uz karstām pēdām (2009) uzņemtās filmas virzienā, kaut arī tajā režisors Daniels Alfredsons (kurš ekranizējis arī II daļu) divarpus stundu ilgumā cenšas vismaz godprātīgi izstāstīt galvenos Lārsona milzapjoma grāmatas notikumus. Kā tas mēdz notikt ar turpinājumiem, šī bija sāgas ekrāna versija ar visknapākajiem ienākumiem (četru miljonu eiro budžets – un peļņa ap 30 miljoniem eiro, kas patiesībā nemaz nav slikti, tomēr šo peļņu nevar salīdzināt ar 92 un 58 miljoniem eiro par iepriekšējām kinotriloģijas daļām). Galvenās – Līsbetas un Mīkaela – lomas atkal tēloja efektīgā "neskandināviskā" spītniece Nomi Rapasa un anēmiskais, pusaizmigušais Mīkaels Nīkvists – pat skandināvu kinokritiķi beidzot pamodās un brēca – starp šo pāri nudien nav nekādas ķīmijas. Tomēr korektā, kvalitatīvā kinotriloģija, kuru ar panākumiem demonstrēja ķinīšos visā Ziemeļeiropā, kura kļuva par televīzijas hitu Vācijā, nebūt nav pelnījusi nopēlumu. Visdrīzāk pieklājīgā zviedru, dāņu, norvēģu, vācu kopražojuma kinoilustrācija nav pa prātam daudziem tāpēc, ka Stīga Lārsona detektīvtrilleri izrādījās gana krāšņi fantāzijas rosinātāji un katram lasītājam galvā ir savs, ļoti personīgs priekšstats, kādam tad jābūt šim šķietami neiespējamajam pārim – "īstajiem" Līsbetai Salanderei un Mīkaelam Blumkvistam. Piemēram, arī šo rindu autors uzskata, ka Holivudas ekranizācijas Daniels Kreigs ir "galīgi garām" (tas misters Bonds tak ir vēl letarģiskāks par zviedru Nīkvistu!), bet zviedriete Nomi Rapasa ir daudz foršāka par Finčera izvēlēto Rūniju Maru. Katram savs Lārsons. Un sava Līsbeta arī.
Stīga Lārsona populārās triloģijas Millenium pēdējā daļa Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni 16. oktobrī plkst. 22.10 kanālā LNT!