Filma Gambīts ir āķīgs pasākums. Tās sižets – stāsts par uz slikto/ļauno/netaisnīgo pasauli lūpu uzmetuša mākslas eksperta Harija Dīna (Kolins Fērts) grandiozo plānu apmuļķot savu darba devēju – multimiljonāru/ britu lordu/maitu – grozās mākslas pasaulē. Harija plāns ir vienkāršs un ģeniāls. Tā būtība – iesmērēt lordam viltotu Monē gleznu, iekasējot no viņa vismaz 12 miljonus sterliņu mārciņu. Lai šo plānu varētu realizēt, Harijam Dīnam ir nepieciešams veikls Monē gleznas viltojums, to viņam nodrošina dažādās stilistikās strādājošais viltojumu speciālists ar iesauku Pulkvedis, kā arī blondīne no Teksasas, kuras noskretušajā treilerā tad arī būs lemts karāties Monē gleznai. Tik vien tā darba, kā pārliecināt blondīni – rodeo meiču (Kamerona Diaza) – piedalīties plāniņā, kā arī pārliecināt lordu (Alans Rikmens), ka treilers Teksasā un Monē ir gluži labi apvienojamas lietas. Pēc Harija Dīna sacerētās leģendas Monē šedevru – ar siena gubiņām – uz Teksasu atvedis blondās meičas tētiņš kā trofeju no Otrā pasaules kara varoņdarbiem. Tāds pastāsts – baltiem diegiem šūts un pēc ļoti nosacītām piegrieztnēm veidots.
Ar kājām klasikā
Gambītu var vērtēt vairākās koordināšu sistēmās un, jāsaka, atkarībā no tām arī nedaudz variēt filmas vērtējumu. Protams, tas ir darbs, kurš lekni sakņojas kino tradīcijās – galu galā stāsti par mākslas darbu viltojumiem un zādzībām, ko uzkurina šedevru milzīgās cenas, top ar apskaužamu regularitāti. Teiksim, nesenā Denija Boila filma Transā/Trance (2013), kurā stāsts par gleznas zādzību tika pārvērsts komplicētā spēlē ar reālo un apziņas plūsmu. Der atminēties abas Tomasa Krauna afēras/The Thomas Crown Affair (1966. un 1999. gada versijas). Vēl senāk – Kā nozagt miljonu/How to Steal a Million (1966) ar Odriju Hepbernu vai vēl vienu Gambītu/Gambit – 1966. gada filmu ar britu zvaigzni Maiklu Keinu un ekscentrisko amerikānieti Šērliju Makleinu – tieši šīs filmas attālus motīvus var saskatīt jaunajā Gambītā, kaut pārspīlēti būtu to dēvēt par rimeiku. Visu cieņu tradīcijām!
Arī filmas žanrs – komēdija, kurā tiek izmantoti slepstika paņēmieni (tātad komisms, kas balstās uz pašiem kinokomēdiju pirmsākumiem, kuros izmantoja gan iekaustīšanas, gan vajāšanas, gan kritienu u. tml. elementus). Vien šāda kulturoloģiska bāze ļauj mēģināt samierināties ar jaunās filmas jociņiem – Kolina Fērta tēlotā Harija kāpelēšanu pa jumta dzegām un garumgaro pastaigu bez biksēm Londonas dārgākajā viesnīcā Savoy, nemitīgo dabūšanu pa seju no dažādiem indivīdiem utt. Tikai šāda kultūrbāze ļauj mēģināt skaidrot, kāpēc filmā neiztikt bez dažas labas fizioloģiskas atrakcijas, rasistiskiem jokiem un Kameronas Diazas izģērbšanās.
Pārsteidzošākais visā šajā jandāliņā, kura pamatdarbība norisinās Londonā (ja neskaita Harija Dīna un Pulkveža braucienu uz Teksasu), ir filmas scenārija autoru vārdi.
Kas lēcies Koeniem?
Jā, tie ir slavenie un oskarotie brāļi Ītens un Džoels Koeni – vieni no izcilākajiem mūsdienu amerikāņu režijas meistariem, autori, kuru rokraksta ironija, rezignācija un absurds ir padarījis viņus par dzīvām ikonām. Šī ir viena no retajām filmām, kurai Koeni ir rakstījuši tikai scenāriju, tālāk tā likteni nododot cita režisora – Maikla Hofmana – rokās. Kas no tā iznācis – teiksim tā, ļoti pretrunīgi vērtējama komēdija bez īpašām oriģinalitātes un autorības iezīmēm, kurā ērti nejūtas arī Kolins Fērts, un ne jau tikai tāpēc, ka viņam jāskraida bez biksēm. Īstas partnerības un intereses dzirksts viņu nesaista arī ar centīgi strādājošo Kameronu Diazu.
Atliek vien savā galvā izspēlēt citu spēli, mēģinot iedomāties, kā šo filmu būti veidojuši paši Koeni, sižeta absurdumu daudz veiksmīgāk transformējot filmas atmosfērā, personāžu attiecībās, kā arī precīzāk atlasot aktierus. Koenu filmās norises sakņojas atmosfērā, varoņu raksturu šarmantajās nobīdēs, traģikomisma un absurda intonāciju rafinētajā saaudumā – skat., piemēram, viņu šā gada šedevru filmu Lūinā Deivisā/Inside Llewyn Davis (tā gan līdz Rīgai vēl nav atkļuvusi). Gambītā traģikomisms diemžēl ir transformēts glupos jokos, filmā izmantoti elementi, kādus regulāri servē amerikāņu komēdijas plašai auditorijai, – neizpaliek arī purkšķi. Savukārt labākais aktieru plejādē ir Stenlijs Tuči vācu mākslas eksperta lomā.
Gambīts
Komēdija. ASV. 2012.
Režisors Maikls Hofmans. Lomās Kolins Fērts, Kamerona Diaza, Alans Rikmens, Stenlijs Tuči
***