Un mēs atradām Viņu. Es atradu Viņu debesīs, Sanfrancisko Mārketstrītā (tās divas vīzijas), bet Dīnam (Nīlam) visu ceļu Dievs plūda kā sviedri no pieres. NAV CITA CEĻA TAISNPRĀTĪGAJAM: VIŅAM JĀSVĪST DIEVA DĒĻ. Un, tiklīdz tu Viņu atrodi, Dievs tevī iedievišķojas uz visiem laikiem, goda vārds, un vairāk par to nav jāmuld," – Džeks Keruaks. Varat simtiem reižu minēt, kamēr raibs gar acīm metas, kas tad tas īsti ir – meskalīnu vai zālīti satankojušās puiša verbāli murgi vai vienkārši romāna un arī filmas _story i_zklāsts, vieglāk no tādas teksta racionālas uztveres nepaliks.Bītņiku paaudze vērtībaKad 1957. gadā izdevniecība Viking Press riskēja un izdeva vairāku izdevēju noraidīto, "pilnīgi nelasāmo" jaunā rakstnieka Džeka Keruaka ceļojumu aprakstu On The Road (Ceļā, dažreiz arī Uz ceļa), diez vai redakcijā nojauta, ka ar šo vēsturisko publikāciju tiek cementēta amerikāņu bītņiku paaudzes (Beat Generation) kulta vērtība, grāmata – savveida Bībele pēckara jaunajiem intelektuāļiem, dzīves mākslas un/vai dzīves dedzināšanas pionieriem, kurus diez vai vajag dēvēt par zudušo paaudzi – vismaz amerikāņu kultūrā noteikti ne.Keruaks un "visa tā šaika" – draugu un paziņu kompānija, piemēram, slavenais poēts Allens Ginzbergs, rakstnieks Viljams Barouzs – šie parādās arī filmā, tiesa, ar iesaukām –, kas 40.–50. gados blandījās pa Ameriku un, kā tagad teiktu, "iztaisījās par baigajiem rakstniekiem" un visādi citādi radošiem nemiera gariem, ASV literatūras un kultūras vēsturē ieiet ar līdzīgu slavu un neslavu kā Eiropā dadaisti, radikālo mākslu pārstāvji un obligāti morāles tabu ignorētāji. Iespējams, tieši bītņiku dzīvesstils ir prototips vēlākajai hipiju paaudzei, kuras lozungu make love, not war arī uz Keruaku un Co var attiecināt pilnībā. Seksuālā brīvība, protams, neatcēla arī "tradicionālās ģimenes" institūtu – Ceļā ir tipisks piemērs par attiecībām un seksu visās iespējamās kombinācijās, jo galvenais taču ir jūtas! Robežas starp draudzību un mīlestību – stipri plūstošas. Veneriskās slimības – jau ārstējamas. Skan ciniski, bet fakts.
Kopolas miljoni
Kad amerikāņu dzīvajam klasiķim Frānsisam Fordam Kopolam (72) iešāvās galvā doma, ka uz vecumu vairs nav ko zaudēt (izņemot važas un veselo saprātu), ģeniālās Apokalipses un ne mazāk ģeniālo Krusttēvu režisors enerģiski sāka pievērsties eksperimentālam kino (tiem, kas spēj izturēt kinematogrāfiskas šausmas, iesaku sameklēt F. F. Kopolas eksperimentālās 2009. un 2011. gada filmas Tetro un Twixt) un palīdzēt jauniem režisoriem īstenot sapņus, kuri sakrita arī ar paša F. F. Kopolas jaunības sapņiem kinematogrāfā. Piemēram, gluži kā pa draugam Kopola kolēģim Valteram Sallesam iedeva 25 miljonus dolāru un teica – filmē! Jo Kopola zināja, ka Salless jau septiņus gadus meklē producentu Keruaka romāna Ceļā ekranizācijai. Tik elementāri.
Milzīgs risks
Bet var šo veiksmes stāstu pagriezt mazdrusciņ citādi. Skaidrs, ka Sallesa risks bija milzīgs – faktiski nāvējošs filmai, kas uzņemta pēc amerikāņu kulta klasikas darba – grāmatas, kas iekļauta itin visos ASV grāmatu topos – ikvienā Keruaku atradīsit vismaz līdz 50. vietai visu laiku labākās literatūras sarakstos. Par On The Road ir sacerēts tūkstošiem disertāciju, simtiem grāmatu, kas visos iespējamos veidos interpretējušas Keruaku no A līdz Z un vēl tālāk. Kultūrreferenču miljoni, ko joprojām izplata šī būtībā necilā grāmatiņa, var novest ikvienu, kas ķeras tai klāt, līdz neprātam. Sallesa filma tieši tāda "neprāta forma" arī ir. Tā ir iluzora retro filma par diviem džekiem, kas ar smukiem auto šķeļ Ameriku krustu šķērsu, guļ ar daudzām meitenēm, bet mīl viens otru. Sauciet to par draudzību, ja gribat. Uzfilmēts glīti. Varoņi un viņu draugaļas – kā no itāļu Vogue Homme reklāmām ar tagadējo trendu urban brut un, ja kas, pārāk līdzīgi hipsteriem. Aidā, ceļā! Keruaks uzskatīja, ka aprakstīt (viņam sinonīms vārdam "izjust") var tikai to, kas paša privāti piedzīvots.
Ceļā/On The Road ***
Spānija, Francija, Anglija, Brazīlija, ASV. 2012.
Režisors Valters Salless
Lomās: Sems Railijs, Gerets Hedlunds, Kristena Stjuarte, Kirstena Dansta, Vigo Mortensens