Uzmanīgu dara fakts, ka Dantes Ariolas pirmajā pilnmetrāžas spēlfilmā ar neizteiksmīgo nosaukumu Artūrs Ņūmens (2012) piedalās Kolins Fērts un Emīlija Blanta – britu aktieri, kurus droši var pieskaitīt starptautiska mēroga kinozvaigznēm (Fērtam ir Oskars par Karaļa runu, nominācija par Vientuļo vīru, savukārt Blantai, kura spēlējusi filmās Sātans Pradas brunčos, Jaunā Viktorija u. c., – trīs nominācijas un viens Zelta globuss), kā arī amerikāņu aktrise Anna Heša, kura vairāk pazīstama kā megapopulārās TV šovu un Oskaru vadītājas Elenas Dedženeresas kādreizējā draudzene. Parasti šāda ranga aktieri štruntos nefilmējas.
Prom no rutīnas
Un patiesi – ieceres (scenārija) līmenī filma skar ļoti interesantas un aktuālas tēmas – vispirms jau pusmūža jeb identitātes krīzi, kad cilvēks šķietami mēģina izrauties no ikdienišķās rutīnas un līdzšinējā dzīvesveida visiem spēkiem. Filmā abi šādas "krīzes" piemeklētie varoņi (FedEx klerks Voless un "vienkārši sieviete" ar jokainu vārdu/iesauku Maika) nolemj mainīt savu situāciju divos visekstrēmākajos veidos: pirmais, par 3000 dolāriem nopircis jaunus personības dokumentus, inscenē savu – Volesa – pašnāvību, Maika ar autostopiem klejo pa Ameriku, dzerdama un pārtikdama no gadījuma sakaros nopelnītā vai – būdama veikla kabatzagle – svešu maciņu satura. Kā saprotat, jaunceptajam Artūram Ņūmenam, kurš uzdodas par golfa spēles speciālistu, ceļā patrāpās savākt no draudošas apcietināšanas pilnīgā pālī esošo Maiku. Un "ceļa filmas" žanrā ieturētie divu vientuļnieku piedzīvojumi turpinās. Šajā ceļā abi burtiskā veidā zog svešas identitātes – reizēm nakšņo citu cilvēku mājokļos, valkā svešas drēbes utt. –, pie viena mazpamazām uzzinot viens par otru tos likteņstāstus, kas noveduši līdz bēgšanai. Volesam/Artūram ir dēls pie šķirtās sievas un jauna draudzene (paralēli norit arī epizodes no viņu dzīves), Maikai – dvīņumāsa psihiatriskajā slimnīcā, jo izrādās, Maikas ģimenē ir iedzimta šizofrēnija (no tās baidās patlaban vēl pieskaitāmā jaunā sieviete). Situācija ir visai dramatiska, jo katram taču skaidrs, ka no sevis neizbēgsi nedz nomainot pasi, nedz aizmūkot no tuviniekiem.
Tik vienkārši?
Neraugoties uz to, ka starp pieredzējušajiem aktieriem patiešām rodas laba saspēle un partnerība, neraugoties pat uz acīmredzamo profesionāli nostrādāto filmas vizuālo un nesteidzīgo ritmu un atmosfēriskumu, Artūra Ņūmena problēma ir tā, ka viss filmas stāsts beigu galā ir pārlieku saskrūvēts, falšs un pavisam jau tracinošs, kad finālā cenšas izrullēt uz happy end – laimīgo beigu – šosejas. Tas ir paradoksāli – katra atsevišķā epizode ir perfekta gan dramaturģiski, gan tēlojuma ziņā, bet kopā tās izraisa neglābjamu acīmredzamā neticamā sajūtu. Par spīti tam, ka ceļotāji jeb no sevis bēgošie atrod mirkļa patvērumu kaislīgā seksā… Arī Artūrs nespēj pārliecināt, ka pāris nedēļas ilgušā road movie sižeta laikā viņš apjēdzis, cik ļoti nepieciešams savam pusaudzim dēlam, maz ticama ir Maikas pēkšņā jūtīgā izlēmība atgriezties pie trakonamā iespundētās slimās māsas. Ja filmas autori gribējuši nodemonstrēt, ka savu identitāti nav iespējams mainīt kā jaunu kreklu, viņiem šīs banalitātes ilustrācija ir izdevusies. Ja tomēr Dante Ariola tēmējis augstāk – parādīt, ka Amerikā ir papilnam cilvēku, kas kā personības būtībā ir anonīmi (veiksmīga ir aina ar mirušo autobusa pasažieri, par kuru nevienam nav intereses, izņemot Artūru un Maiku, kura pamanās nezināmo vīrieti arī apzagt), eksistenciāli nekas, ka vientulības krīzes mums katram ir neizbēgamas, – ir pietrūcis konsekvences, jo beigu galā taču visi atgriežas mājās. Tomēr filmu skatīties ir interesanti – gan aktieru spēles dēļ, gan tāpēc, ka tajā reālistiski parādīta ASV sistēma, kā ar cilvēkiem, precīzāk – viņu ķermeņiem, tiek galā policija, medicīniskie dienesti un citi sociālās labklājības iestādījumi. Aina var likties diezgan bezdvēseliska un emocionāli šokējoša. Verdikts – cilvēks ir vientuļa sala vai pat mazāk – skrūvīte, kas darbojas vienaldzīgā sabiedrībā. Anonimitāte te ir bez mazākās romantikas. Kas cits rūpēsies par tevi, ja ne pats? Skarbi. Un nekāds laimīgais fināls nav iespējams.
Artūrs Ņūmens ***
Melodrāma. Režisors D. Ariola.
Lomās K. Fērts, E. Blanta, A. Heša