Krievu roka leģenda Boriss Grebenščikovs jau ir kļuvis par tikpat drošu pavasara vēstnesi kā kukainītis, kas ieskrien acī, braucot ar divriteni. Rīgā tā notiek jau vismaz divus gadu desmitus. Ļoti iespējams, ka Grebenščikovam paticis braukt uz Rīgu pavasaros arī iepriekš – pat ja koncerti vienmēr nebija paredzēti. Kāpēc neapvienot patīkamo ar lietderīgo? Nav šaubu, ka arī mūziķim ar mūsu galvaspilsētu saistās kas pavasarīgs, jo citādi viņš tik regulāri šeit nebraukātu, jo nav no tiem, kuri nemitīgi koncertē un aizmirst, kur paši atrodas, gluži kā mācītājs uz paģirām vairs neatceras, kur viņa baznīca vienā no Aquarium dziesmām.
Var baudīt nesaprotot
Ir daudz frāžu, varoņu, asprātīgu atziņu, kuras vienmēr paliek prātā pēc Grebenščikova dziesmu klausīšanās ierakstos vai koncertos, tāpat katrs viņa izrunātais teikums starp dziesmām šķiet tā vērts, lai to tūliņ pierakstītu, diemžēl 30. aprīļa koncertu Kongresu namā piemeklēja tā pati sen pazīstamā slimība – dziesmu vārdus, kuri jau nav zināmi no galvas pēc ierakstu klausīšanās vai citiem koncertiem, sadzirdēt bija grūti, kas varbūt arī nemaz nav tik svarīgi, jo nav šaubu, ka Aquarium muzikāli meditatīvo sniegumu var baudīt arī cilvēki, kuri krievu valodā nesaprot ne vārda, un tā kalpo kā instruments.
Arī meistara izrunāto teikumu nobeigumi nogrima elektriskajā purvā. BG pat noķēris gaisā virmojošo domu par to, ka var pienākt laiks, kad pazudīs internets, atstājot pie tā pieradušos neziņā, kas vispār pasaulē notiek. Un pēc tam pazudīs arī elektrība, tāpēc Aquarium pakāpeniski pārejot uz muzicēšanu, kas no šī enerģijas avota mazāk atkarīga un klusināti skanētu arī bez tā.
Ilggadējais grupas taustiņinstrumentālists Boriss Rubekins tagad ķēries arī pie akordeona un flautas, ko pēdējos gados grupā bieži spēlējis īru tautības mūziķis Braiens Finegans, bet šoreiz viņa nav. Vijolnieks Andrejs Surotdinovs moderno elektrisko vijoli nomainījis pret "parastu Stradivari", kam nav skaņas noņēmēja, ģitāras virtuozs Aleksejs Zubarevs spēlē lielākoties akustiskās ģitāras un bazuki, bet basista Aleksandra Titova un divu jaunpienākušo sitaminstrumentu spēlmaņiem jaudas pietiktu arī bez elektrības. Vienam no perkusionistiem uz cepurītes ir luminiscējoši dzeltens kaņepju formas zīmējums, un Grebenščikovs viņu dēvē par Dr. Grasshoffer.
Aicina iet pensijā
Mirklim, kad pasaulē pazudīs elektrība, Aquarium ir nodrošinājušies, gan vinila kā vienīgā rūpnieciski ražotā paliekošā mūzikas nesēja ēras laikā tiražējot savus ierakstus platēs, gan tagad, vinila popularitātes atgriešanās laikos, no jauna izdodot savus vecos ierakstus platēs, jo tās tik un tā saglabās liecības par viņu mūziku un būs atskaņojamas uz aparātiem, kas darbojas pēc mūsdienu elektrisko atskaņotāju priekšgājēju – ar atsperi uzvelkamo gramofona un patafona – principa.
Publika jautā: kur tad Šars? Grebenščikovs atbild, ka karo. Par Krimu. Pēc dziesmas paskaidro, ka grupas biedrs kritis par informatīvā kara upuri un, kad Aquarium brauca koncertēt Kijevā, esot teicis, ka uz turieni nebraukšot, un pēc tam no grupas aizgājis. Tātad sabiedrības šķelšanās Krievijā Ukrainas kara dēļ piemeklējusi arī Grebenščikova kolektīvu. Arī pēdējais albums Soļ/Sāls, kurā aizskarta kara tēma, internetā izpelnījies virkni negatīvu komentāru, kuros nu jau bijušie fani aicina mūziķi iet pensijā, jo viņš esot nodevis dzimteni. Esot Maskavā, piesargies runāt par svēto, citādi mīlestības kalpi tevi iestampās zemē ar krustu, – dzied Grebenščikovs albuma Soļ dziesmā Prišol pitj vodu/Atnācu dzert ūdeni. Koncertā gan neskan pat pazīstamā šī albuma dziesma Ļubovj vo vremja voini/Mīlestība kara laikā, un lielākoties tiek spēlētas vecās – Grebenščikovs spriedelē, ka publikas lielākā daļa droši vien gaida tieši tās, bet drīzāk tas ir lēmums neriskēt, rēķinoties, ka arī Rīgas krievvalodīgā publika ir dažāda. Bet koncerts tik un tā ir izdevies, apskaņošanas problēmu dēļ pat nesaprotot, vai sen zināmo dziesmu teksti ir tie paši vecie vai izveidoti no jauna, iespējams, radušies tieši šī koncerta laikā, kā BG nereti dara un ko pats nereti intervijās atzinis, jo arī zieds taču katru rītu izplaukst citādi un saule nekad neuzlec tieši tajā pašā vietā, kur vakar.