Atis Rozentāls ****
Dzīve kā nesteidzīgs peldējums pa straumi, ik pa brīdim sacerot un izspēlējot kādus kaislību atvariņus. Ietilpīgs ir flīģeļu tēls, padarot varoņus līdzīgus gliemežiem, kas staipa līdzi mājiņas, kurās var arī paslēpties. Kad sieviete un viņas divi pielūdzēji nonāk ārpus ierastās vides, vēstījums mainās, un izrādes beigas risinātas sadzīviskas komēdijas atslēgā, kur dzintara krellēm apkārusies kundzīte atšuj mīlas kāros vīriešus. Ierasts Vladislava Nastavševa izrādēs piedzīvot ārdošus, disharmoniskus elementus, tāpēc šoreiz pārsteidz krāšņi smeldzīgais, plūstošais vēstījuma tonis, kurā ir daudz humora, ironijas un maiguma. Monika Pormale ar lakoniskiem līdzekļiem radījusi elegantu vidi, kurā cita par citu skaistākas peld sudraba laikmeta dāmas. Mihaila Kuzmina romāna dramatizējums rada intrigu, uz kurieni režisora fantāzija aizpeldēs iestudējuma otrajā daļā, bet šajā pusceļā ir vairākas brīnišķīgas epizodes un intriģējoši aktierdarbi. Lempīgais Andra Keiša Lavrentjevs, kura rokās viss šķīst, no pielūgsmes garlaikotā Sandras Zvīgules Ļoļečka, Baibas Brokas vienmēr gluži vai apreibusī bohēmiste Poļina ir spilgtākie. Atsevišķas ainas, piemēram, Lavrentjeva un Ļoļečkas izskaidrošanās skats, ir reizē jēdzieniski precīzas un gleznieciskas.
Līga Ulberte ****
Nastavševa izrādes ir neparedzamas un tāpēc tik interesantas. Kaut kas psihedēliski fascinējošs ir Peldošo – ceļojošo melnajā visumā, kurā dejo, peld, dzied, skumst un mīl melni flīģeļi un to materializējušās cilvēkdvēseles – krāšņas sievietes un eleganti kungi. Dekadentiskā garlaikotībā katrs te inscenē/ izdomā dzīvi un vismaz uz mirkli pamanās arī aizceļot/aizpeldēt līdzi savai iedomai. Aizraujoši interesants ir Sandras Kļaviņas Ļoļečkas un Andra Keiša Lavrentjeva kaķa un peles duets, pat ja līdzīgas krāsas abu aktieru partnerībā jau redzētas. Žēl, bet pašlaik abiem pieredzējušajiem kolēģiem vēl netiek līdzi Mārtiņš Upenieks Lavrika lomā, tas iecerēto konkurences trijstūri tomēr padara nosacītu. Klavierķermeņu pārvaldīšana prasa no visiem aktieriem individuāli nevainojamu tehnisko precizitāti un ansamblisku saskaņotību, kas noteikti vēl pilnveidosies, un izrāde īsto vieglumu iegūs ar laiku, bet glezniecisko mizanscēnu jēdzieniskā ietilpība ir nenoliedzama. Elegantas epizodes radījuši Maija Apine, Baiba Broka un Ģirts Krūmiņš, bet, cerams, ar faktu, ka redzamais pieteikts tikai kā 1. daļa, izskaidrojams Ivetas Poles, Kaspara Znotiņa un Viļa Daudziņa spēlēto tēlu intriģējošais, bet tomēr ieskicējums, ne izvērsums.