Jegors Jerohomovičs ****
Programmas Shipsi. Kamermūzika noskaņa ir dramatiska un teatrāla, taču bez pārspīlējumiem; paša mākslinieka vārdiem runājot – "šipsodēliska". Repertuārs, izpildījums, kādreiz greznās muižas smarža ar vieglu trūdēšanas noti, aizgājusī godība, dekadences atmosfēra – viss saslēdzas skaistā un skumjā gleznā. Jānis Šipkēvics sāk ar Filipu Glāsu, kura atsperīgais minimālisms pāriet Šipsi komponētajā elēģiskajā dziesmā JRT izrādei Aspazija. Personīgi. Šūpojamies JRT viļņos, klausoties, kā vakara varonis interpretē vēl viena mūslaiku dižgara – Vladislava Nastavševa – idiosinkrāzijas uzlādēto mūziku. Pētera Čaikovska Oktobris, britu dziedātājas Natašas Hānas jeb Bat for Lashes un Alises Jostes kompozīcijas palīdz Šipsi ieiet savā orbītā, atstājot jēdziena "hits" robežas, – interesantākais notiek dziļāk, tālāk, kaut kur zem ādas. Tur, kur neeksistē barjera starp populāro un akadēmisko mūziku. Tur, kur vari doties tikai vienatnē, paņemot līdzi klavieres, sintezatoru, ģitāru, dažas elektroniskās ierīces un simtu dvēseļu, kuras vēlas tevi dzirdēt. Koncerts nekļūst par pozu, tajā nav pretenciozitātes. Mūziķim ir talants pārveidot gan sevi, gan klausītājus.
Elīna Gulbe ****
Kafejnīcai Piens blakus esošā, savā pamestībā mežonīgā, taču nenoliedzami romantiskā muižas ēka jau iepriekš sevi pierādījusi kā piemērotu vietu intīmai koncertu pieredzei. Pirms diviem gadiem teātra festivāla Homo Novus laikā tur savas melanholiskās kompozīcijas klausītājiem pirmo reizi izpildīja režisors Vladislavs Nastavševs, kura izrādei Peldošie – ceļojošie radītais skaņdarbs aizsāk Shipsi kamermūzikas koncertu. Vieglā dūmakā, kuru izgaismo "Iļjiča spuldzīšu" blāvā gaisma, Shipsi klausītājiem piedāvā mūziku, kurā jaušamas rudenīgas ilgas. Repertuārs ir eklektisks – no amerikāņu minimālista Filipa Glāsa līdz pašmāju dziesminiecei Alisei Jostei, kuras daiļrade pamudināja Shipsi paņemt rokās ģitāru. Pa vidu iegadās arī kāds klasikas gabals no mūzikas skolas eksāmenu programmas. Tomēr vispilnvērtīgāk izskan paša Shipsi radītās kompozīcijas, kā arī tās mūziķa izvēlētās dziesmas, kuras apaugušas ar viņa skaņradei raksturīgo stilistiku. Elektronikas cilpas un klaviermūzika lēnām saplūst ar Shipsi balsi un pamazām pārtop atbalsī. Gaisā ik pa laikam uzjundī sarkanvīna smarža, un pieklusinātas intimitātes terapija ir izdevusies.