Viss sākas ar elektronisku skaņu uzbrukumu, kas atgādina dzirksteļojošu, neatšķetināmu vadu mudžekli, – tas ir rokgrupas Dzelzs vilks taustiņinstrumentālista Kaspara Tobja sveiciens. Tam drīz pievienojas Jura Kaukuļa ģitāra un savā pērn izveidotajā grupā Ryga ar elektroniskām skaņām tuvās attiecībās nonākušā Mārča Judža nesatricināmie sitieni pa bungām, kas sabalsojas ar grupas jaunākā dalībnieka Kārļa Alviķa basģitāras stīgu vibrāciju radītajām skaņām. Tas atkal ir īsts roks, kurā Dzelzs vilks atgriezies jaunajā albumā pēc četru gadu pārtraukuma, – pa šo laiku grupa vairāk koncentrējās uz savu otro seju – Jauno Jāņu orķestri, kura pamatā ir Jura Kaukuļa piemeklētie latviešu tautasdziesmu vārdi. Rokenrols, ko spēlē Dzelzs vilks, vienmēr bijis un būs Jura pirmatnējā un patiesākā izpausme, lai cik veiksmīgs un pieprasīts (jo Līgosvētki latviešu sirdīs ir visu cauru gadu) būtu viņa un pārējās grupas mūsdienu tautas dziesmu pienesums.
Laipni lūgts iekšā
Jaunajā albumā Perfekta rītdiena viņi atkal ir četri mūziķi ar savām smadzenēm, pirkstiem un balss saitēm, ja neskaita viesu vokālus, kas pieder meitenēm Elizabetai Lācei un Anitai Intaitei, kā arī 1991. gadā dzimušās mataino, dermatīna jakās un apspīlētās biksēs tērpto metālistu grupas Dzelzs vilks sākotnējam vokālistam Valērijam Cīrulim. Jāatgādina, ka reiz grupas dibinātājs Juris Kaukulis bija ģitārists un pats nemaz nedziedāja. Vēl ilgi pēc tam, kad Juris sāka to darīt, viņu kritizēja par slikto dziedāšanu un gadu tūkstošu mijā vēl aktuālās somu grupas HIM vokālista Villes Valo neveiksmīgo atdarināšanu. Nu jau visi nomierinājušies, jo pat kādreizējiem skarbākajiem kritiķiem skaidrs, ka Kaukulis ir Kaukulis un neviens cits tā nedzied, jo tas ir tik dabiski – runājošs viņš izklausās tāpat kā dziedošs atšķirībā no daudziem citiem, kuri uz skatuves mēģina no sevis izspiest kādu iedomātu tēlu.
Tas pats ir ar Jura Kaukuļa dziesmu tekstiem – šajā jomā viņš ir viens no spējīgākajiem autoriem Latvijā, atkailinot pats sevi, nevis cenšoties spriedelēt par eksistenciālām vai sociālām tēmām. Un, ja tās arī iezogas, viss notiek pats no sevis, nevis tiek izzīsts no pirksta tad, kad ir vajadzīgs labskanīgs un kaut ko par atsvešināšanos, bēgšanu vai nepamanīto dabas skaistumu it kā vēstījošs zilbju savirknējums. Dzelzs vilka dziesmu pamatā ir pirmatnējie instinkti. Cīņu ar tiem izbeigt ir pa spēkam tikai kaulainajai būtnei, kuras galva rotā albuma vāciņu.
"Aicina, vilina, laipni lūgts iekšā…" – šādi un tamlīdzīgi vārdi jau sen ir Jura Kaukuļa vizītkarte, tāpat kā Robertam Plāntam no Led Zeppelin: "Way down inside honey, you need it, I’m gonna give you my love…" Šie instinkti liek nodoties seksam, piemēram, apģērbu veikala pielaikošanas kabīnē, un šīs sinhronās kustības nebeidzas pat pēc sašutušās pārdevējas ierašanās un draudiem izsaukt apsardzi. "Vai man to vajag? Vajag, vajag, vajag!!!" dzied Juris Kaukulis duetā ar Elizabetu, kura pēc tam koķeti pajautā: "Vai laikosim arī drēbes?", kad abi jau pielaikojuši viens otram paši sevi un pie pirmās izdevības gan jau to izdarīs arī Facebook valodā.
Par slavenu aktrisi
Nevienai sievietei nepatīk, ja saka, ka viņa ir līdzīga kādai zvaigznei, un Juris Kaukulis piedāvā jaunu komplimentu: "Tu izskaties labāk par slavenu aktrisi." Tā ir dziesma Par slavenu aktrisi, kaut tā nemaz nav par aktrisi, bet par mūžīgo, reizēm apmaldījušos mīlestību un kādu sievieti, kura "klusē un dzer savu ruma kokteili". Varbūt tā ir arī ironija par rumkolu – mūsdienu modes kokteili, kura lomā pirms gadiem divdesmit bija "skrūve" un džins ar toniku?
Vārdu spēles turpinās pirmajā albuma Perfekta rītdiena singlā Tu vilki nakti, kurā vairākas reizes šķietami nosauktajam grupas vārdā minētajam zvēram daudzskaitlī neseko lāči un lūši, bet Jura Kaukuļa mūžīgā draudzene nakts. Šī kompozīcija izklausās radniecīga gan Dzelzs vilka senajam hitam Rīts ("Izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids"), gan Viktora Coja reiz dziedātajam Skoro končitsa ļeto (Vasara drīz beigsies – krievu val.), bet Jurim Kaukulim atšķirībā no grupas Kino līdera joprojām ir silts – viņa dziesmā vasara vēl nav galā un nav skaidri zināms, vai tā vispār beigsies. Tomēr albuma vienpadsmit dziesmas beidzas par ātru, prasās vēl, un tas vienmēr ir labs rādītājs. Dzelzs vilka dzīslās asinis joprojām vārās, un ļaut tām atdzist – tās būtu beigas, un līdz tām mums vēl jānodzīvo.
Protams, kā bija iespējams pārliecināties īsajā albuma prezentācijas koncertā Vecrīgas klubā Depo, daudz labāk šīs dziesmas skan koncertos, un aktīvu koncertēšanu ar Perfektas rītdienas programmu grupa sāks, kad fani jaunās dziesmas būs iemācījušies no galvas. Tiekamies Fontaine Palace Liepājā (06.02.), Kreklos Jelgavā (12.02.), Multiklubā Valmierā (13.02.) un Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā (19.02.).
Dzelzs vilks
Albums Perfekta rītdiena ****
Izdod Upe TT