Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Viss nāk un aiziet tālumā

Eiropā atsākas koncertdzīve, un operteātri ļaujas jaunradei, elastīgi reaģējot uz pārmaiņām, taču daudzas institūcijas vēl ilgi cīnīsies ar krīzes sekām

Viens no vērienīgākajiem un senākajiem klasiskās mūzikas festivāliem – vasarā Londonā notiekošais BBC Proms – Covid-19 izraisītās krīzes dēļ šogad mainīs formātu. Tā rīkotāji apsvēruši iespēju atcelt festivālu, taču ļoti nav gribējuši to darīt – šogad BBC Proms svin 125 gadu jubileju, turklāt tas nav ticis atcelts ne Pirmā, ne Otrā pasaules kara laikā. "Pasākuma atcelšana nozīmētu briesmīgu garām palaistu iespēju," norāda festivāla direktors Deivids Pikards. "Tas nebūs BBC Proms, kādu mēs zinām, bet tāds, kāds mums pašlaik ir nepieciešams," viņš piebilst, iepazīstinot ar šā gada modeli. 

Bēthovena simfoniju kolāža

Festivāls BBC Proms notiks no 17. jūlija līdz 12. septembrim. Pirmās sešas nedēļas publikai ik dienu tiks piedāvāti labākie koncertu ieraksti no festivāla vēstures – tie būs pieejami raidsabiedrības BBC radio un televīzijas kanālos, kā arī digitālajās platformās. Programmas veidošanā varēs piedalīties arī klausītāji. Atklāšanas koncertā 17. jūlijā skanēs Bēthovena deviņu simfoniju kolāža, ko par godu dižgara 250 gadu jubilejai veido komponists Īans Feringtons. Izpildījumā būs iesaistīti vairāk nekā 350 mūziķu no orķestriem un koriem, kas darbojas BBC paspārnē, – visas partijas mākslinieki ierakstīs attālināti, atrodoties savās mājās. Tas būs "visambiciozākais karantīnas perioda orķestra priekšnesums", sola festivāla direktors Deivids Pikards.  

Viņš cer, ka no 28. augusta – festivāla divās pēdējās nedēļās – kļūs iespējama mūziķu uzstāšanās Londonas Karaliskajā Alberta zālē, kur tradicionāli notiek BBC Proms koncerti. Pagaidām nav zināms, kādi ierobežojumi būs spēkā vasaras beigās, tāpēc ir grūti prognozēt, cik daudz izpildītāju vienlaikus varēs atrasties uz skatuves. Tāpat neviens vēl neuzdrošinās apgalvot, ka šajos koncertos būs atļauta skatītāju klātbūtne. Eksperti uzskata, ka, visticamāk, uzstāties varēs tikai nelieli ansambļi un simfonisko orķestri pilnā sastāvā koncertos publika nedzirdēs vēl ilgu laiku.  

Mūzikas mīļotāju iecienītajā festivālā BBC Proms ik gadu piedalās visi BBC orķestri un daudzi citi Lielbritānijas kolektīvi, kā arī labākie simfoniskie orķestri un solisti no visas pasaules. Pēc festivāla pasūtījuma top mūsdienu autoru opusi (īpaša uzmanība tiek veltīta jaunajiem komponistiem), repertuāru paplašina džeza, hiphopa, populārās, elektroniskās un pasaules mūzikas koncerti. Parasti BBC Proms piedāvā ap 90 koncertiem astoņās nedēļās. Visi koncerti tiek pārraidīti tiešraidē BBC Radio 3. Interesantākās programmas tiek demonstrētas BBC televīzijas kanālos. Aktīvi tiek izmantotas raidsabiedrības digitālās platformas. Šī ir viena no galvenajām festivāla priekšrocībām – BBC multimediju kanāli ļauj aptvert visplašāko klausītāju loku.

BBC Proms unikalitāte ir festivāla demokrātiskums un atvērtība. Festivāla pirmais galvenais diriģents sers Henrijs Vuds (pērn tika svinēta viņa 150 gadu jubileja) to iecerējis kā "festivālu tautai". Sers Henrijs ir bijis viens no pirmajiem un talantīgākajiem auditorijas piesaistīšanas un paplašināšanas speciālistiem klasiskās mūzikas vēsturē.

Kā demokrātiskums izpaužas mūsdienās? Festivāls lepojas ar zemām biļešu cenām: uz katru koncertu Karaliskajā Alberta zālē tiek pārdots 1400 biļešu par sešām sterliņu mārciņām – tās ir t. s. promenādes (stāvvietas) biļetes parterā un augšējā galerijā. Pārējās biļetes maksā dārgāk, taču katru gadu 100 000 biļešu uz BBC Proms pasākumiem maksā 15 mārciņu vai lētāk. Koncertos valda īpaša atmosfēra, kādas nav nevienā citā festivālā. BBC Proms kulminācija ir grandiozais noslēguma koncerts – publika ģērbjas kā uz karnevālu, ņem līdzi karogus, dažādus citus atribūtus un nonāk mūzikas eiforijā. Arī šogad tiek gatavota īpaša programma galā koncertam, taču ir skaidrs, ka "tas izskatīsies un izklausīsies citādi nekā parasti". Par spīti visam, BBC Proms direktors Deivids Pikards sola "iedvesmojošu un bagātinošu mūzikas vasaru".  

Trauksme Koventgārdenā

Sarežģītā stāvoklī ir nonākusi Londonas Karaliskā jeb Koventgārdena opera. Tā ir viena no prestižākajām operskatuvēm pasaulē un lielākā izpildītājmākslas organizācija Lielbritānijā. Šis ir vienīgais A klases operteātris, kurš joprojām nav izziņojis savu 2020./2021. gada sezonu (kaut gan visiem teātriem, kuri to ir anonsējuši, daudzus plānus nāksies radikāli pārskatīt), jo nav skaidrības, kad sezonu izdosies atklāt.

Koventgārdena opera skatītājiem ir slēgta kopš 17. marta. Tās ikgadējie ieņēmumi ir 140 miljonu sterliņu mārciņu. "Subsīdija, ko saņemam no Lielbritānijas Mākslas padomes, veido mazāk nekā vienu mārciņu no katrām piecām mārciņām mūsu budžetā," sarunā ar laikrakstu The Times teātra trauslo finanšu situāciju raksturo tā vadītājs Alekss Bīrds. "Biļešu tirdzniecība un citi ieņēmumi, ko gūstam no apmeklētājiem, veido 60 procentu mūsu budžeta. Tagad šo ieņēmumu vairs nav, un ekonomiskie izaicinājumi ir milzīgi. No katrām piecām budžetā paredzētajām mārciņām mums pašlaik trūkst triju mārciņu."

Koventgārdena operas vadītājs uzsver: darīsim, ko varēsim. Ir tikusi apsvērta iespēja piedāvāt izrādes bez starpbrīža, koncertus un baleta divertismentus samazinātam skatītāju skaitam sociālās distancēšanās apstākļos, bet šāds darbības modelis lielai institūcijai nav finansiāli izdevīgs. Līdz šim teātris ir strādājis bez zaudējumiem, ja vietu aizpildījums ir bijis 95 procenti. 

Karaliskās operas orķestris, koris un baleta dejotāji saņem dīkstāves pabalstus, savukārt teātra muzikālais vadītājs sers Antonio Papāno krīzes laikā ir atteicies no savas algas (gadā viņš saņem vairāk nekā 500 000 mārciņu). Šajā periodā no algas viņš ir atteicies arī savā otrajā pastāvīgajā darbavietā – Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestrī. Ik nedēļu Antonio Papāno ieraksta muzikālus videosižetus, kuros spēlē klavieres, nedaudz dzied un aizraujoši stāsta par populārākajām operu ārijām (video ir skatāmi Koventgārdena operas kontā Facebook).       

Jūnijā Londonas Karaliskā opera pārraidīs trīs speciāli veidotus koncertus tiešsaistē. Tajos piedalīsies operas un baleta mākslinieki. Pirmais koncerts notiks sestdien, 13. jūnijā, plkst. 21.30 pēc Latvijas laika un būs pieejams bez maksas teātra kanālā YouTube un Facebook. To vadīs maestro Antonio Papāno un BBC moderatore Anita Rani. Skanēs Georga Frīdriha Hendeļa, Bendžamina Britena, Džordža Batervorta un Marka Entonija Tērnidža mūzika. Dziedās soprāns Luīze Oldere, tenors Tobijs Spenss un basbaritons Džeralds Finlijs. Speciāli šim vakaram jaunu kompozīciju veido horeogrāfs Veins Makgregors. Nākamie koncerti 20. un 27. jūnijā būs skatāmi par maksu (4,99 mārciņas).  

Nākotne ir visai drūma: ar pašreizējām rezervēm Londonas Karaliskā opera izdzīvos tikai līdz rudenim, savukārt Londonas Karaliskā Alberta zāle – līdz nākamā gada aprīlim, apliecina to vadītāji. Kamēr būs spēkā sociālās distancēšanās prasības, abas zāles publikai nebūs pieejamas. Apdraudēta arī daudzu Lielbritānijas orķestru pastāvēšana.

Daļēji dzīve ir atgriezusies Londonas kamermūzikas templī – Vigmora zālē. Koncerti šeit notiek bez publikas, un tos var skatīties tiešraidē bez maksas zāles mājaslapā, kur ir pieejams arī arhīvs (wigmore-hall.org.uk). Šī ir unikāla pusdienlaika koncertsērija – jūnijā stundu ilgi koncerti skan katru darbdienu plkst. 15 pēc Latvijas laika.

Drīzumā varēs dzirdēt pianistes Imodženu Kūperi un Andželu Hjūitu, duetā uzstāsies baritons Roderiks Viljamss un pianists Džozefs Midltons, vijolniece Alīna Ibragimova un pianists Kristians Bezeidenhauts, soprāns Ailiša Tainena un pianists Īans Bērnsaids, tenors Alans Kleitons un pianists Džeimss Baijē, kontrtenors Jestins Deiviss un lautiste Elizabete Kenija, tenors Marks Padmors un pianiste Micuko Učida. Tā ir kamermūzikas elite!  

100 miljonu dolāru klusums

Ar vislielākajām grūtībām pašreiz saskaras ASV kultūras institūcijas, kuras pilnībā ir atkarīgas no pašu ieņēmumiem un privātsponsoru atbalsta (ASV kultūra netiek finansēta no valsts budžeta). Ņujorkas Metropoles opera ir atcēlusi 2020./2021. gada sezonas rudens "cēlienu" un plāno uzņemt publiku, sākot no šā gada 31. decembra, kad teātrī notiks Vecgada galā koncerts. Līdz tam brīdim varēsim gūt mierinājumu, skatoties labāko iestudējumu ierakstus teātra mājaslapā (metopera.org). 

Pēdējā izrāde Metropoles operā notika 11. martā. Klusums, kas turpināsies līdz gada beigām, rezultēsies 100 miljonu ASV dolāru zaudējumos (teātra gada budžets pārsniedz 300 miljonu dolāru). Metropoles operas direktors Pīters Gelbs ir paziņojis, ka sociālā distancēšanās un opera ir divas nesavienojamas lietas – pilnvērtīgi darboties šādos apstākļos nav iespējams (teātrī ir 3800 skatītāju vietu). ASV galvenā operteātra nākotne ir apdraudēta, un tā finanšu stāvoklis bija problemātisks vēl pirms pandēmijas. Taču institūcijas prestižais statuss padara to pievilcīgu mecenātu acīs. Laikraksts The New York Times ziņo, ka pēdējos divos mēnešos Metropoles operai "trauksmes kampaņā" ir izdevies piesaistīt 60 miljonu dolāru no dāsniem sponsoriem.

Iespaidīga šīs kampaņas daļa bija 25. aprīlī notikušais un plašu publicitāti guvušais emocionālais galā koncerts tiešsaistē At-Home Gala – no savām mājām tam pieslēdzās vairāk nekā četrdesmit operzvaigžņu, kuru vidū bija arī Elīna Garanča. Virtuālo koncertu teātra mājaslapā noskatījās 750 000 cilvēku. Šajā projektā mazos ziedojumos tika savākts pusotra miljona dolāru un vēl tikpat daudz – no lieliem atbalstītājiem. At-Home Gala ieraksts teātra mājaslapā atkal būs skatāms šajā nedēļas nogalē, 12. un 13. jūnijā. Ņujorkas teātra stiprā puse ir digitālās aktivitātes un to augstā kvalitāte, tās arī ļauj piesaistīt privātpersonu ziedojumus. 

Pīters Gelbs neslēpj: lai izdzīvotu, Metropoles operai būs jādomā un jādarbojas citādi, būs nepieciešams jauns ekonomiskais modelis. Viņš sola piedāvāt vairāk jauniestudējumu un vairāk "jaunas pieredzes" skatītājiem, lai veicinātu viņu interesi par opermākslu. Taču pagaidām realitāte ir tāda, ka Metropoles operai nākamajā sezonā būs jāatsakās no vairākām pirmizrādēm. Teātris cer, ka izdosies nosargāt plānoto mūsdienu amerikāņu komponista Džeika Hegija operas Mironis nāk jauniestudējumu 2021. gada pavasarī. 

Līdzīgas problēmas piedzīvo arī citas kultūras un mākslas institūcijas ASV. Piemēram, Dalasas opera ir paziņojusi, ka jauno sezonu plāno atklāt tikai 2021. gada 5. martā. Ņujorkas filharmonijas orķestra koncerti atcelti līdz 2021. gada 5. janvārim. Našvilas simfoniskais orķestris ir atcēlis visu 2020./2021. gada sezonu. 

Vāgners autostāvvietā

Kontinentālās Eiropas operteātri un to štata darbinieki krīzes apstākļos var justies mazliet drošāk – tie saņem publisko finansējumu, kas veido ievērojamu budžeta daļu. Daži teātri iespēju robežās aktivizē savu darbību un nāk klajā ar vilinošiem ārkārtējiem risinājumiem. Berlīnes Vācu operā jūnijā ar Reinas zelta pirmizrādi bija plānots sākt jaunu Riharda Vāgnera Nībelunga gredzena iestudējumu Stēfana Herheima režijā, taču tas vairs nav iespējams.

Ko darīt? Teātris ir operatīvi nolēmis parādīt Reinas zelta kamerversiju savas autostāvvietas teritorijā (tā tiek klasificēta kā brīvdabas telpa; līdz jūlija beigām publiskie pasākumi iekštelpās Berlīnē nav atļauti). Izrāde notiks 12., 18., 19., 20. un 21. jūnijā. Tā ir Berlīne, un viss ir demokrātiski, tas attiecas arī uz cenām. Par biļeti varēja samaksāt piecus eiro vai vairāk (cik nav žēl) – tās visas jau ir izķertas. Pēc izrādes beigām tiks vākti ziedojumi.     

Deviņdesmit minūšu iestudējumā piedalīsies divpadsmit dziedātāju un divdesmit divi orķestra mūziķi. Reinas zelts skanēs mūsdienu britu komponista Džonatana Dava adaptācijā. 1990. gadā viņš radīja koncentrētu Gredzena sāgu, par pamatu izmantojot Nībelunga gredzena partitūru. Tas tika darīts ar nolūku, lai piemērotu monumentālo Vāgnera tetraloģiju izpildījumam mazākās koncerttelpās un festivālos. Pilns Džonatana Dava cikls ilgst desmit stundu un prasa divu desmitu mūziķu orķestri. 

Reinas zeltu operteātra autostāvvietā iestudē nevis Stēfans Herheims (vai atceraties viņa Reinas zeltu Latvijas Nacionālajā operā?), bet Nīls Berijs Moss. Pie diriģenta pults būs Berlīnes Vācu operas muzikālais līderis Donalds Raniklss. 

Šampanietis ar Mocartu

Klasikā balstītu jaundarbu savai publikai sezonas sākumā parādīs Somijas Nacionālā opera Helsinkos. Tas arī ir neplānots pārsteigums, kas top ārkārtējās situācijas režīmā. Teātris savā labā ir izmantojis faktu, ka karantīnas laikā dzimtenē ir iestrēgušas divas leģendas – diriģents Esa Peka Salonens un soprāns Karita Matila. Lai ekspresīvajai dīvai Helsinkos nebūtu tikai jāizklaidējas ar jaunu lomu apgūšanu un selfiju publicēšanu tviterī (to viņa arī veiksmīgi turpina darīt), Somijas Nacionālās operas mākslinieciskā vadītāja Lilli Pāsikivi vērsās pie Karitas Matilas ar piedāvājumu, no kura prīma nevarēja atteikties. 

Teātris ar prieku ziņo – Esa Peka Salonens 28. augustā diriģēs jauniestudējumu Covid fan tutte. Tā būs Volfganga Amadeja Mocarta komēdijas Così fan tutte aktualizēta versija, kurā Lorenco da Pontes librets tiks aizstāts ar jaunu stāstu, ko raksta somu autore Minna Lindgrēna. Libretā viņa integrēs politiskās satīras un realitātes šovu elementus. Izrādi iestudēs aktieris un režisors Jusi Nikile. 

"Mums radās izdevība īsā laikā sapulcēt lielisku solistu ansambli – dziedātāji sēdēja mājās un gaidīja, kad varēs atsākt darbu," saka Somijas Nacionālās operas mākslinieciskā vadītāja Lilli Pāsikivi (viņa pati joprojām aktīvi dzied mecosoprāna repertuāru). "Ideja bija strauja kā šampanieša pudeles atkorķēšana. Visi bija entuziasma pilni un uzreiz piekrita šim neprātīgajam projektam. Tajā būs runa par to, ko visi piedzīvojam šajā absurda pilnajā laikā. Šī būs vienreizēja izrāde, kas top vienreizējos apstākļos," viņa secina.

Karita Matila dziedās Despinas lomu. Izrāde Covid fan tutte būs skatāma sešas reizes līdz 16. septembrim. Biļešu tirdzniecība sāksies 7. augustā. Protams, šāds eksperiments var piedzīvot fiasko, taču iniciatīva ļauties jaunradei un elastīgi reaģēt uz pārmaiņām, nevis paļauties uz pārbaudītām žanra vērtībām ir apsveicama.   

Ziemeļvalstīs situācija pamazām uzlabojas. Svētdien, 7. jūnijā, durvis atvēra Dānijas Karaliskā opera Kopenhāgenā – koncertā, kurā piedalījās teātra orķestris, koris un operas mākslinieki, tika atļauta aptuveni 400 skatītāju klātbūtne (zālē ir 1400 vietu). Dānijā ir jāievēro viena metra distance, un apmeklētāji zālē tika ielaisti grupās. Savās vietās viņi varēja justies brīvi kā lidmašīnas biznesa klasē. Jauno sezonu Kopenhāgenas operā plāno sākt 30. augustā.

Parīzes opera ir uz ceļiem

Parīzes Nacionālā opera ir paziņojusi, ka abos tās rīcībā esošajos teātros – vēsturiskajā Garnjē pilī un modernajā Bastīlijas operā – jūlijā sāksies skatuves tehnoloģiju renovācijas darbi (sākotnēji tos bija paredzēts veikt 2021. gada vasarā). Šis lēmums ir saistīts ar situācijas attīstības neprognozējamību – nav zināms, kad izdosies pilnvērtīgi atsākt mēģinājumus un uzņemt skatītājus, tāpēc šis laiks tiks veltīts tehniskajiem darbiem. Garnjē pilī tie turpināsies līdz pašām gada beigām, savukārt Bastīlijas opera plāno atvērt durvis apmeklētājiem 24. novembrī.

Tas nozīmē, ka Parīzes operā jaunās sezonas pirmajos mēnešos būs atceltas daudzas operas un baleta izrādes, to vidū – performances mākslinieces Marinas Abramovičas operas projekts Marijas Kallasas septiņas nāves. Uz nenoteiktu laiku atlikts ilgi gaidītais Vāgnera Nībelunga gredzena jauniestudējums Kaliksto Bjeito režijā.

"Parīzes opera ir uz ceļiem," 11. jūnijā franču laikrakstā Le Monde publicētajā intervijā saka teātra direktors Stefāns Lisnērs. Parīzes operas budžetā ir izveidojies 40 miljonu eiro deficīts. No 2019. gada decembra teātra funkcionēšanu gandrīz pilnībā paralizēja darbinieku streiki pret pensiju reformu, un martā teātris tika slēgts Covid-19 krīzes dēļ. Šajā situācijā Stefāns Lisnērs ir pieņēmis lēmumu aiziet no sava amata jau 2020. gada beigās – septiņus mēnešus agrāk, nekā bija paredzēts. Ārkārtējā situācija prasa radikālu lēmumu pieņemšanu, un būs pareizi, ja to darīs līderis, kurš teātri vadīs nākotnē, ir pārliecināts Stefāns Lisnērs.

Par nākamo Parīzes operas direktoru ir izvēlēts vācu intendants Aleksandrs Nēfs, kurš pašlaik ir Kanādas operas Toronto ģenerāldirektors un Santafē operas mākslinieciskais vadītājs. Stefāns Lisnērs karjeru turpinās Sankarlo operteātrī Neapolē.

Zvaigznes atkal apritē

Pirmais operteātris, kas atvēra savu lielo zāli dažiem desmitiem apmeklētāju, bija Vīsbādenes opera Vācijā. Tas notika 18. maijā, kad ar Šūberta un Mālera kamermūzikas programmu šeit uzstājās bass Ginters Groisbeks un pianiste Aleksandra Golubicka. Nākamajās dienās uz skatuves kāpa citi ievērojami solisti – baritoni Mihaels Volle un Florians Bešs, soprāns Katrīna Fostere, tenors Andreass Šāgers, bass Renē Pape un citi.    

Teātra jomas profesionāļi pauž viedokli, ka skatītāji, kas ir izkaisīti tukšā zālē drošā attālumā cits no cita, vairs nav publika, bet atsvešināti vērotāji. Taču skatuves mākslinieki ir ar mieru dziedāt pat "izretinātas auditorijas" priekšā. Opermākslas ikonas ir nogurušas no piespiedu atpūtas un vēlas atgriezties aktīvajā apritē pēc iespējas ātrāk. Slavenībām ir brīvmākslinieku statuss – ja nekas nenotiek, dziedātāji nesaņem honorāru. Rīkot lielas izrādes vēl neļauj sanitārais protokols, tāpēc tuvākajā laikā zelta balsis būs dzirdamas koncertos un koncertiestudējumos. Turklāt superzvaigznes ir gatavas iepriecināt savus cienītājus tur, kur agrāk nemaz nebija plānojušas iegriezties. Gan soprāna Annas Ņetrebko, gan tenora Jonasa Kaufmaņa vasaras kalendārā tagad ir uzstāšanās Neapolē jūlijā un Grāfenegas festivālā Austrijā augustā (pasākumi notiks brīvdabā). Anna Ņetrebko un tenors Jusifs Eivazovs sniegs koncertu arī Ļubļanas festivālā augustā.

No 19. līdz 22. jūnijam četrus vakarus pēc kārtas Anna Ņetrebko un Jusifs Eivazovs dziedās fragmentus no Džuzepes Verdi Dona Karlosa Drēzdenes Zempera operā (šī būs Annas Ņetrebko debija Elizabetes lomā). Koncerts ilgs 90 minūšu bez starpbrīža.     

Vīne samazina distanci

Pagājušajā piektdienā, 5. jūnijā, pirmos simt klausītājus atkal uzņēma Vīnes Mūzikas biedrības Zelta zāle, kurā notika Vīnes filharmonijas orķestra koncerts diriģenta Daniela Barenboima vadībā. Pirms mēģinājumiem mūziķiem tika veikts Covid-19 tests, un uz skatuves viņi sēdēja tuvu cits citam, neievērojot distanci. Skanēja Mocarts un Bēthovens. Apmeklētāju vidū bija Zalcburgas festivāla prezidente Helga Rabla-Štadlere un dziedātāja Anna Ņetrebko. Pārdošanā biļetes nebija pieejamas – tās tika izplatītas mūziķu ģimenes locekļu, draugu un atbalstītāju vidū. Pārējie melomāni varēja pieslēgties koncerta pārraidei radio, televīzijā un internetā. Tuvākajā laikā Vīnes filharmoniķi sniegs vēl dažus plašai publikai slēgtus koncertus Franča Velzera-Mesta un Rikardo Muti vadībā. Šie koncerti ir simbolisks žests, kura mērķis ir dot cerību, ka drīzumā koncertdzīve atgriezīsies savā ierastajā gaitā. 

No pagājušās nedēļas nogales klausītājiem ir atvērts Vīnes koncertnams – pirmos koncertus šeit jau sniedzis Vīnes simfoniskais orķestris kopā ar pianistu Igoru Levitu un diriģentu Filipu Žordānu.  

Pēc deviņdesmit dienu pauzes mūzika atkal skan Vīnes Valsts operā – arī šeit pagaidām var pulcēties ne vairāk kā simt klausītāju. Biļetes uz četrpadsmit jūnijā paredzētajiem koncertiem tika pārdotas zibenīgi. Uz prominentu solistu kamermūzikas vakariem tās maksāja 100 eiro, uz Vīnes Valsts operas štata mākslinieku koncertiem – 36 eiro. Arī šeit zvaigžņu parādi 8. jūnijā atklāja bass Ginters Groisbeks (rudenī viņa koncerts plānots Latvijas Nacionālajā operā). Pēckrīzes afišu izdaiļo arī citi spoži vārdi – basbaritons Tomašs Koņečnijs, soprāni Kamilla Nīlunda un Krasimira Stojanova, tenori Mihaels Šāde un Huans Djego Floress. No jūlija pasākumus iekštelpās Austrijā varēs apmeklēt 250 cilvēku.

No 4. līdz 12. jūlijam katru vakaru skanēs koncerti Cīrihes operā. Zālē varēs atrasties 300 cilvēku. Tikšanos ar publiku gaida soprāni Diāna Damrava, Kamilla Nīlunda, Žilī Fuksa un Sabīne Devjela, tenori Pjotrs Bečala, Havjers Kamarena un Benžamēns Bernheims, baritons Tomass Hempsons un citi. 

Igauņu klasiķi Pērnavā

Lai gan lielākā daļa vasaras festivālu Eiropā un pasaulē ir atcelta, Zalcburgas festivāls tomēr varēs nosvinēt savu simtgadi ar samazinātu programmu no 1. līdz 30. augustam. Arī Baltijā klasiskās mūzikas dzīve nav pilnībā apstājusies: no 16. līdz 23. jūlijam notiks 10. Pērnavas Mūzikas festivāls, ko dibinājis igauņu diriģents Pāvo Jervi kopā ar tēvu, leģendāro maestro Nēmi Jervi. Programma tiks modificēta atbilstoši ierobežojumiem, kas joprojām ir spēkā. Pagaidām vēl nav zināms precīzs skatītāju skaits, kas varēs vērot koncertus klātienē. Visi koncerti tiešraidē būs pieejami festivāla mājaslapā (parnumusicfestival.ee). Uzmanības centrā būs igauņu mūzika – Lepo Sumeras (1950–2000) daiļrade un Tenu Kervitsa (1969) opusa pasaules pirmizrāde. 

Neatņemama Pērnavas Mūzikas festivāla sastāvdaļa ir Jervi akadēmija topošajiem diriģentiem no visas pasaules. Tie jaunieši, kuri jūlijā nevarēs ierasties Igaunijā, piedalīsies meistarklasēs tiešsaistē.

Viva Itālija!

Pirmajam festivālam pēc karantīnas beigām gatavojas Itālija – 21. jūnija maestro Rikardo Muti stāsies pie Luidži Kerubīni jauniešu pults un svinīgi atklās 31. Ravennas festivālu. Līdz 30. jūlijam tas iepriecinās publiku ar četrdesmit augstākās raudzes mūzikas, teātra un dejas pasākumiem. Ravennas festivāla dibinātāja ir Rikardo Muti sieva Kristīna Madzavillani-Muti. Biļešu tirdzniecība uz festivāla koncertiem sāksies 11. jūnijā.

No 8. līdz 20. augustam norisināsies 41. Rosīni festivāls komponista dzimtajā Pezāro. Pasākumi notiks gan pilsētas laukumā, gan Rosīni teātrī (orķestris tiks izvietots parterā, publika būs ložās). Sankarlo operteātris Neapolē piedāvās brīvdabas pasākumu programmu. No 11. septembra līdz 10. oktobrim apmeklētājus gaidīs 20. Verdi festivāls Parmā un Buseto.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja