Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +3 °C
Skaidrs
Otrdiena, 16. aprīlis
Mintauts, Alfs, Bernadeta

Visiem nav jāizģērbjas. Vēlmes un bailes Minhenes Operas festivālā

Karsta klasika pret ļaunajiem gariem. Kšištofa Penderecka Ludēnas velni un Hektora Berlioza Trojieši šajā sezonā skan tikai Bavārijas Valsts operā Minhenē – teātra radošā drosme ir apsveicama un atbalstāma

Bavārijas Valsts opera, kā allaž, noslēdz sezonu ar vērienīgo Minhenes Operas festivālu. Tas tika atklāts 24. jūnijā un turpināsies līdz 31. jūlijam. Šoreiz programmu pirmo reizi veidojis Bavārijas Valsts operas jaunais intendants Seržs Dornī, kurš vada teātri kopš 2021./2022. gada sezonas. Šajā amatā Seržs Dornī nomainījis leģendāro Nikolausu Bahleru, pateicoties kuram Bavārijas Valsts opera nostiprinājusi savu statusu kā viens no aizraujošākajiem operteātriem pasaulē, kas nosaka mūzikas teātra attīstības virzienu.

Mūķenes fantāzijas

27. jūnijā festivālā notika poļu komponista Kšištofa Penderecka (1933–2020) operas Ludēnas velni pirmizrāde, ko iestudējis Bavārijas Valsts operas muzikālais vadītājs Vladimirs Jurovskis un režisors Saimons Stouns. Galvenajā lomā (Svētās Ursulas klostera priore Žanna) debitēja viena no bezbailīgākajām dziedošajām aktrisēm lietuviešu soprāns Aušrine Stundīte, kura regulāri piedalās labāko režisoru iestudējumos un izvēlas ļoti oriģinālu repertuāru. Bija paredzēts, ka viņas partneris Svētā Pētera baznīcas vikāra Grandjē lomā būs vācu baritons Volfgangs Kohs, taču slimības dēļ viņš nevarēja dziedāt pirmizrādē. 27. jūnijā uz skatuves šo varoni tēloja Minhenes Rezidences teātra aktieris Roberts Delle, no skatuves malas dziedāja baritons Džordans Šenahans.

Mūķenes grēcīgās fantāzijas, katoļu priestera izvirtība, cīņa par politisko un reliģisko varu, mazpilsētas iedzīvotāju skaudība un greizsirdība – šīs ir tikai dažas no tēmām, kurām pievēršas Ludēnas velni. Šī ir Penderecka pirmā opera, tās pirmizrāde notika 1969. gadā Hamburgas Valsts operā, kur Žannas lomu dziedāja izcilā Tatjana Trojanosa. Operā izpaužas komponista interese par vēstures traumatiskajām lapaspusēm. Sižeta pamatā ir XVII gadsimta 30. gadu notikumi Francijas pilsētā Ludēnā, kur baznīcas tiesa apsūdzēja priesteri Urbēnu Grandjē nelabā pielūgsmē, burvestībās un rituālās slepkavībās. Grandjē dēļ Svētās Ursulas klostera mūķenes esot bijušas dēmonu apsēstas (operā tiek iespaidīgi atainots ļauno garu izdzīšanas rituāls, ko piedzīvo priore Žanna). Buršana priesterim esot ļāvusi pavedināt sievietes. Viņš tika sadedzināts uz sārta. Grandjē bija arī politiski aktīvs, protestēja pret kardināla Rišeljē politiku un izsmēja to savā satīrā. Grandjē bija neērts brīvdomīgs pretinieks, no kura Rišeljē vajadzēja atbrīvoties, lai radītu baiļu atmosfēru, kurā neviens neuzdrošinātos pret viņu iestāties.

Svētās Ursulas klostera priores Žannas (no labās) lomu atveido viena no bezbailīgākajām dziedošajām aktrisēm lietuviešu soprāns Aušrine Stundīte. Foto – Vilfrīds Hesls

Ludēnas velni vēsta par centrālās un vietējās varas attiecībām, opera tiek uzskatīta par mākslinieciski politisku komentāru, kas nosoda XX gadsimta vidus totalitāro valstu pastrādātos noziegumus, tāpēc tiek uztverta kā alegorisks, nevis tikai vēsturisks darbs.

Priestera Grandjē dzīvei ir veltīts rakstnieka Oldesa Hakslija romāns, kas publicēts 1952. gadā. Tas kļuva par pamatu dramaturga Džona Vaitinga lugai, kas savukārt iedvesmoja Kšištofu Penderecki sacerēt operu. Libretu vācu valodā radīja pats komponists. Pendereckis kļuva slavens ar Sv. Lūkas pasiju, kas tika pirmatskaņota 1966. gadā. Nākamajā gadā Hamburgas Valsts operas intendants Rolfs Lībermanis pasūtīja viņam operu. Kritiķi norāda: tāpat kā Sv. Lūkas pasijā, arī Ludēnas velnos komponists "izmanto sava agrīnā eksperimentālā perioda pieredzi skaņu un trokšņu robežpunktā".

"Izrādes darbība risinās pasaulē, kas izskatās tāpat kā mūsējā, tajā ir tādi paši materiāli un priekšmeti, kādus var iegādāties Minhenes veikalos. Tērpi ir tādi paši kā cilvēkiem šodien uz ielas. Taču, kā jau visos labos zinātniskās fantastikas stāstos, arī šajā ir parādīta pasaule ar paralēlu realitāti, kurā notiek briesmīgas lietas, kuras jūs vēl neesat pamanījuši. Nedomāju, ka mums vajadzētu justies pārāk droši savā ērtajā buržuāziskajā eksistencē," saka jauniestudējuma režisors Saimons Stouns, kurš jau ir nostiprinājis savu vietu teātra mākslā.

Bāzelē dzimušais, Anglijā un Austrālijā uzaugušais režisors Saimons Stouns ātri iemantoja slavu ar detalizētām, reālistiski risinātām drāmas un operas izrādēm, kas pārnestas mūsdienu vizuālajā vidē. Vēl studiju gados Saimons Stouns nodibināja savu teātra akadēmiju, kurā adaptēja Čehova un Ibsena lugas un attīstīja savu koncepciju par vecu stāstu pārrakstīšanu laikmetīgā valodā. Teātra pasaulē režisors ir plaši pazīstams jau desmit gadu, un viņa izrādes regulāri piedalās prestižākajos festivālos. Paralēli Saimons Stouns uzņem filmas. Operas pasaulē viņš ir guvis atzinību ar Ēriha Volfganga Korngolda Mirušo pilsētu Bāzelē un Minhenē, Ariberta Reimaņa Līru un Luidži Kerubīni Mēdeju Zalcburgas festivālā, Riharda Vāgnera Tristanu un Izoldi un Kaijas Sāriaho Nevainību Ēksanprovansas festivālā, Albāna Berga Voceku Vīnes Valsts operā.

Ludēnas velni Minhenē skanēs 7. jūlijā. Ir vērts nepalaist garām šo izrādi – citos augstākā līmeņa teātros Penderecka operu tuvākajā laikā mēs nedzirdēsim. Trīsdesmit dienu pēc 27. jūnijā notikušās pirmizrādes Ludēnas velnu ieraksts būs pieejams Bavārijas Valsts operas digitālajā platformā.

Goda vietā – Štrauss

Festivāla programmā ir iekļauts Ukrainas mūziķu koncerts – tas notiks 10. jūlijā Prinča reģenta teātrī. Oksana Liņiva diriģēs Ukrainas Jauniešu simfonisko orķestri, kuru viņa izveidoja 2016. gadā. Tajā spēlē un radoši pilnveidojas mūziķi vecumā no 12 līdz 22 gadiem. Orķestris vienmēr ir aktīvi darbojies starptautiskā mērogā, uzstājoties ar ievērojamiem diriģentiem un solistiem. Koncertā Minhenē skanēs Mocarta un ukraiņu komponistu Oleksandra Kozarenko, Jevhena Stankoviča, Jurija Ševčenko un Zoltāna Almaši mūzika. Koncerta biļešu tirdzniecības ieņēmumi un ziedojumi tiks novirzīti Ukrainas Jauniešu simfoniskā orķestra darbības nodrošināšanai.

Festivāla laikā reizi nedēļā, trešdienās, Bavārijas Valsts opera sadarbībā ar Minhenes Rezidences teātri organizē radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem vecumā no sešiem līdz 18 gadiem (ar bēgļu pieredzi vai bez) – viņi aicināti dziedāt, dejot, muzicēt un improvizēt kopā.

Goda vietā festivāla programmā šoreiz ir četras Riharda Štrausa operas. 17. jūlijā notiks Štrausa pēdējās operas Kapričo pirmizrāde (opera tika pirmatskaņota 1942. gada Bavārijas Valsts operas mājvietā – Minhenes Nacionālajā teātrī) diriģenta Lotāra Kēnigsa un režisora Dāvida Martona jauniestudējumā. Galvenās lomas atveidos soprāns Diāna Damrava un baritons Mihaels Naģs. Vēl Štrausa izrāžu ciklā ir iekļautas operas Rožu kavalieris un Klusējošā sieviete (abas iestudējis režisors Berijs Koskis), kā arī Sieviete bez ēnas (viens no režisora Kšištofa Varlikovska meistardarbiem).

Minhenes Operas festivāla afišu kuplina 2021./2022. gada sezonas jauniestudējumi – Dmitrija Šostakoviča Deguns (diriģents Vladimirs Jurovskis, režisors Kirils Serebreņņikovs), Bendžamina Britena Pīters Graimss (diriģents Edvards Gārdners, režisors Stefans Herheims) un Leoša Janāčeka Lapsiņa viltniece (diriģents Roberts Jindra, režisors Berijs Koskis). No senākām repertuāra izrādēm programmā ir Džakomo Pučīni Bohēma un Džuzepes Verdi Traviata, Makbets un Otello.

Lasiet memuārus!

Ja gribat dzirdēt XIX gadsimta klasisko operu, kas mūsdienās teātros skan reti, izvēlieties vēl vienu šīs sezonas jaunumu – Hektora Berlioza Trojiešus, kuru iestudējums katrai trupai ir liels pārbaudījums. Franču klasiķim ir pietiekami daudz kvēlu cienītāju, kuri savā degsmē neatpaliek no vāgneristiem un seko līdzi visiem Berlioza operu iestudējumiem. Monumentālā diloģija Trojieši ir ekskluzīva delikatese teātra repertuārā. Jauniestudējuma pirmizrāde Minhenē notika 9. maijā un izraisīja lielu viļņošanas skatītāju un kritiķu rindās. Vasaras festivālā Trojieši skanēs 6. un 10. jūlijā. Izrādi iestudējis Bavārijas Valsts operas galvenais viesdiriģents talantīgais itāļu maestro Daniēle Rustioni un franču režisors Kristofs Onorē.

Kultūras aprindās Kristofa Onorē vārds ir labi zināms – viņš ir cienījams, godalgots kinorežisors un scenārists, kura darbus to satura dēļ (AIDS problemātika, geju attiecības, incests un citas cilvēku mijiedarības formas) mēdz uzskatīt par provokatīviem. Režisora filmas izrādītas Kannu, Venēcijas un Lokarno kinofestivālā. Kristofs Onorē ir filmējis Katrīnu Denēvu, Kjaru Mastrojāni, Izabellu Ipēru, Luiju Garelu, Benžamēnu Biolē un citas pirmā ranga zvaigznes. Viņa nākamajā filmā būs redzama Žiljeta Binoša. Kristofs Onorē ir iestudējis drāmas izrādes Lozannas Théâtre Vidy-Lausanne, Parīzes Odéon-Théâtre de l’Europe un Comédie-Française, kā arī operas Ēksanprovansas festivālā (Così fan tutte un Toska) un Lionas operā (Karmelīšu dialogi, Peleass un Melizande un Dons Karloss). Kristofs Onorē ir arī rakstnieks un bērnu grāmatu autors.

Trojieši ir pravietiska opera par karu un tā sekām cilvēku dzīvē, tā vēsta par bēgļiem, upuriem, drosmi, varonību, mīlestību, pašuzupurēšanos un pašdestrukciju. Berlioza darbā ir daudz spilgtu gan pirmā, gan otrā plāna sieviešu un vīriešu raksturu. Trojieši ir grand opéra piecos cēlienos, XIX gadsimta autora skats uz antīkās pasaules vēsturi. Diloģiju veido divas daļas – Trojas ieņemšana un Trojieši Kartāgā. Paša komponista rakstītā libreta pamatā ir Vergilija eposs Eneīda. Berliozs ir viens no oriģinālākajiem, neordinārākajiem autoriem mūzikas vēsturē. Kas viņā ir tik īpašs? Lasiet viņa memuārus!

Nūdistu ballītes karaliene

Savās filmās un literārajos darbos Kristofs Onorē pievēršas cilvēka ilgām, nepilnībām un bezdibeņiem, kas draud katram no mums. Trojiešos viņš runā par nepiepildītām vēlmēm un bailēm, vardarbības un Erosa ietekmi uz cilvēku. Izrādē integrējot kino elementus, režisors izceļ reālisma un simbolisko elementu kontrastu. Scenogrāfe Katrīna Lea Taga skatuves iekārtojumā uzbur traģēdijas un katastrofas atmosfēru, kara nenovēršamo tuvošanos un tā pārejošo dabu. Izmantojot akmeni un betonu, māksliniece būvē tiltu starp divām operas daļām un norises vietām, kuras, šķiet, šķir tikai laiks. Viņa parāda paralēles starp aplenkto, izpostīto Troju un izolēto Kartāgu, kas cenšas saglabāt mieru, norobežojoties ar mūri.

Var atklāt nelielu noslēpumu – Trojas zirga izrādē nav. Bet kur ir skandāls? Kāpēc režisoram un viņa komandai daži skatītāji pirmizrādē maijā pēc piecām teātrī pavadītajām stundām aizrautīgi kliedza "bū"? Ak jā, karaliene Didona (lieliskais mecosoprāns Jekaterina Semenčuka), kura visā krāšņumā parādās Trojiešu otrajā daļā, ir geju nūdistu ballītes virsdiriģente – tā ir viņas Kartāga, kurā valda liegas atpūtas un relaksācijas atmosfēra. Šī pasaule ir ieturēta XX gadsimta 70. gados iecienīto krāsu gammā un Endija Vorhola mākslas estētikā. Kā jau pieprasa grand opéra žanrs, Trojiešos ir baleta ainas – baleta vietā Kristofs Onorē piedāvā publikai uz diviem ekrāniem noskatīties diezgan atklātu geju porno. Šajās filmiņās visi ir skaisti un jauni, vienmēr gatavi pozēt pat seksa laikā un zina savus izdevīgākos rakursus – Instagram paaudze! No Trojas aizbēgušajam Enejam (nenogurdināmais tenors Gregorijs Kunde) nav jāizģērbjas – viņa tēlā tāpat ir daudz dramatisma. 68 gadus vecais Gregorijs Kunde joprojām ir brīnišķīgā vokālajā formā. Jūlijā šo lomu atveidos tenors Brendons Džovanovičs.

Sarežģītajā kara varoņa Eneja lomā 68 gadus vecais tenors Gregorijs Kunde pierāda, ka joprojām ir brīnišķīgā vokālajā formā. Foto – Vilfrīds Hesls

Trojas traģisko pareģotāju Kasandru pirmizrādē efektīgi dziedāja kontralts Marija Nikola Lemjē, jūlijā šajā tēlā būs dzirdama Dženifere Holoveja. Kasandras līgavaiņa Horeba tēlā arī gaidāmajās izrādēs iejutīsies elegantais baritons Stefans Degū. Trojieši var lepoties ar spēcīgu solistu ansambli. Iedvesmojošu sniegumu demonstrē koris un orķestris diriģenta Daniēles Rustioni vadībā – visi mūziķi saprot, ka Berliozs prasa delikātu, emocionālu pieeju. Viņu interpretācija neliks vilties pat neatkarīgi no tā, vai jums iet pie sirds pornointermēdijas vai ne.

Gan Berlioza Trojieši, gan Penderecka Ludēnas velni šajā sezonā skan tikai Bavārijas Valsts operā – teātra radošā drosme ir apsveicama un atbalstāma. Protams, nekļūdīga izvēle ir Minhenes Operas festivāla koncerti, kuros uzstāsies spoži dziedātāji. Soprāns Soņa Jončeva baroka mūzikas programmā apvienos spēkus ar savu skolotāju, nepārspējamo baroka interpretu diriģentu Viljamu Kristi un viņa vadīto ansambli Les Arts Florissants. Soprāns Marlisa Pētersena kamermūzikas vakarā pievērsīsies dvēseles klejojumu tēmai. Tenors Īans Bostridžs dziedās Franča Šūberta Ziemas ceļu, savukārt baritons Kristiāns Gerhāers kopā ar dziedātājām Jūliju Kleiteri, Annu Lūciju Rihteri un Annu Prohasku trijos vakaros izpildīs Hugo Volfa dziesmu ciklus. Tenors Jonass Kaufmanis sava kamermūzikas koncerta programmu pagaidām neatklāj. Festivāla programmā ir iekļautas arī Bavārijas Valsts baleta izrādes.

Informācija: staatsoper.de

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja