Viņaprāt, viens no risinājumiem situācijai ar Rīgas projektu kori ir tāds, ka Kultūras ministrija izvērtē un publisko informāciju par pagājušā gada septembra koru nozares padomes paplašinātās sēdes lēmumu, kurā piedalījās Dziesmu svētku virsdiriģenti, kurā, pēc Teterovska paustā, ticis atļauts Rīgas projektu korim piedalīties Dziesmu svētkos, bet ne koru karos. Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītājai Signei Pujātei par radušos situāciju jāuzņemas pilna atbildība, savukārt Rīgas projektu korim jāanulē pieteikums par dalību svētkos.
Virsdiriģents kopumā kritizējis svētku norises sistēmu, norādot, ka tā ir “ne tikai neatbilstoša Dziesmu svētku ilgtermiņa attīstībai, bet tā arī rada šķēršļus procesam.” Pēc Teterovska teiktā, svētku rīkošanā iesaistītas divas ministrijas – Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrija, taču par organizāciju būtu jāatbild vienai institūcijai, kurā svētki ir ikdienas sarunu tēma, nevis kampaņa ik pēc pieciem gadiem.
“Ar iepriekšējās valdības ministriem bija panākta vienošanās, ka tiks veidota apvienota Dziesmu svētku organizatoriskā struktūra, kas būtu Kultūras ministrijas pakļautībā, kam es piekrītu kā optimālākajam variantam. Ceru, ka tagadējās valdības ministri to izdarīs,” norādījis Teterovskis.