Titullomu atveidos 35 gadus vecais bulgāru soprāns Soņa Jončeva – viena no mūsdienu spožākajām un daudzpusīgākajām dziedātājām, kura pārsteidz ar balss skaistumu un repertuāra plašumu.
Viņas partneris Alfrēda lomā būs jaunais amerikāņu tenors Maikls Fabiano. Žermonu atveidos opermākslas leģenda amerikāņu baritons Tomass Hempsons. Pie pults stāsies itāļu diriģents Nikola Luizoti.
Traviatu Ņujorkā iestudējis vācu režisors Villijs Dekers. Viņa modernais, lakoniskais iestudējums ir Metropolitēna operas repertuārā kopš 2010. gada (šā uzveduma pirmizrāde notika 2005. gadā Zalcburgas festivālā – toreiz galvenās lomas atveidoja Anna Ņetrebko un Rolando Viljasons).
Pavasara izrāžu ciklā Ņujorkas teātris atvadās no Villija Dekera izcilās, psiholoģiski smalkās Traviatas – 2018.–2019. gada sezonā šeit taps jauns Verdi operas iestudējums, kuru veidos režisors Maikls Meiers.
Villijs Dekers ir atbrīvojis Traviatu no vēsturiskām dekorācijām un sentimentalitātes. Viņš atgādina: "Traviata ir stāsts par nāvi; paradoksāli un neizbēgami tas ir arī stāsts par nepanesamu dzīves spēku, kas kā neapturams dzinējs noved līdz nāvei ikvienu dzīvu būtni. Jo ātrāk tas griežas, jo tuvāks ir gals."
Tā nav nejaušība, ka šajā izrādē Violeta Valerī tik intensīvi griežas dejā, uz to viņu pamudina nežēlīgu, alkatīgu vīriešu sabiedrība. Viena no Traviatas partitūras galvenajām tēmām ir valša ritms. Šo valsi titulvarone ir spiesta dejot arvien ātrāk, viņa zaudē kontroli pār to, un dzīves deja kļūst par nāves deju.
Jau operas sākumā skan mūzika, kuru dzirdēsim finālā – Violetas nāves ainā. Viņa labi apzinās, ka drīzumā mirs. Villijs Dekers izcēlis vēl vienu Traviatas motīvu – tas ir laika ritējums. Alfrēda mīlestība ir vienīgais iemesls, kas raisa Violetā vēlmi apturēt laiku – kopā ar mīļoto viņa būvē gaisa pilis, rada ilūziju pasauli un cenšas paslēpties tajā.
Režisors uzskata, ka šajā operā tikai kurtizāne Violeta Valerī apliecina spēju mīlēt patiesi un bez egoisma. Soņas Jončevas sniegums un uzmanība pret sīkākajām detaļām ļauj noticēt šai drāmai – sāpīgajam operas hitam, kurā, šķiet, ir tik sarežģīti pateikt kaut ko jaunu. Viņai tas izdodas.