Visi orķestri, ar kuriem strādā Mirga Gražinīte-Tīla, iemīlas viņā no pirmā acu skatiena. Plašsaziņas līdzekļi abpus okeānam vēsta, ka diriģente ātri nodibina kontaktu ar mūziķiem un iedvesmo viņus ar savu enerģiju, dzīvīgumu un degsmi. Viņas interpretācijas ir svaigas, tām ir raksturīga pārdomāta struktūra, formas izjūta un pārliecinoša dramaturģija. Viņa pievērš uzmanību detaļām, piemeklē jaunas krāsas. Viņas darbā savienojas entuziasms, dzīvesprieks, azarts, dziļa mūzikas izpratne, koncentrēšanās, precizitāte un intelekts. Par jaunās lietuvietes panākumiem priecājas gan Eiropā, gan Amerikā. Sarežģītās uzvārda izrunas dēļ amerikāņi viņu dēvē vienkārši par Mirgu, turklāt uzskata diriģenti, kura daudz strādā Losandželosā, par savējo: "Mūsu apburošā un aizraujošā Mirga."
Tramplīns virsotņu sasniegšanai
Pirms nedēļas, 4. februārī, Birmingemas simfoniskais orķestris paziņoja, ka par tā 12. muzikālo vadītāju izraudzīta Mirga Gražinīte-Tīla. Birmingemas orķestrim ir izcila reputācija pasaulē. Viena no panākumu atslēgām – gudra kadru politika jaunu diriģentu izvēlē. Viņiem darbs Birmingemā kļūst par tramplīnu augstāko virsotņu sasniegšanai, tieši tāpēc visi orķestri rūpīgi seko līdzi, kas notiek šīs Anglijas pilsētas muzikālajā dzīvē. Veiksmes stāsts sācies 1980. gadā, kad par Birmingemas orķestra līderi tika izvēlēts toreiz 25 gadus vecais Saimons Retls. Ar orķestri viņš pavadīja 18 gadu – tas bija gan orķestra, gan diriģenta izaugsmes laiks. Kad Saimons Retls kļuva par Berlīnes filharmonijas orķestra vadītāju (iekārojamākā pozīcija diriģentu hierarhijā), viņa vietu Birmingemā uz desmit gadiem ieņēma soms Sakari Oramo, kurš pašlaik ir BBC simfoniskā orķestra vadītājs.
Septiņus gadus Birmingemā strādājis Andris Nelsons, kurš atstāja muzikālā vadītāja un galvenā diriģenta amatu 2015. gadā, – tas bija ārkārtīgi spožs periods gan diriģenta, gan orķestra biogrāfijā. Kopš 2014. gada Andris Nelsons ir Bostonas simfoniskā orķestra vadītājs (vismaz līdz 2022. gada beigām), 2017. gada rudenī viņš kļūs par Leipcigas Gewandhaus orķestra līderi (līgums noslēgts uz pieciem gadiem).
Eiropas un Amerikas iekarotāja
Mirga Gražinīte-Tīla dzimusi Viļņā 1986. gadā mūziķu ģimenē. Viņas tēvs Romualds Gražinis ir kordiriģents, māte Sigute Gražiniene – pianiste un dziedātāja. Mirga studējusi Viļņā, Grācā, Cīrihē, Leipcigā un Boloņā. Strādājusi par otro kapelmeistari Heidelbergas teātrī un pirmo kapelmeistari Bernes operā. 2012. gadā uzvarējusi Zalcburgas festivāla jauno diriģentu konkursā. Kopš 2015.–2016. gada sezonas viņa ir Zalcburgas Valsts teātra/ Landestheater muzikālā vadītāja.
Paralēli attīstījusies Mirgas karjera ASV. 2012.–2013. gada sezonā viņa kļuva par Losandželosas filharmonijas orķestra muzikālā vadītāja Gustava Dudamela stipendiāti, pašlaik Mirga ir šā orķestra asistējošā diriģente, 2016. gada jūlijā viņa kļūs par orķestra asociēto diriģenti. Mirga ar lieliem panākumiem diriģējusi Losandželosas filharmoniķu koncertus gan orķestra mājvietā Volta Disneja koncertzālē, gan brīvdabas estrādē Hollywood Bowl. Laikraksts Los Angeles Times ziņo, ka par Mirgas Gražinītes-Tīlas iecelšanu muzikālā vadītāja amatā sapņojis Sietlas simfoniskais orķestris, Sandjego simfoniskais orķestris un Losandželosas kamerorķestris.
Viņa ir uzstājusies ar Gustava Mālera jauniešu orķestri, Bonnas Bēthovena orķestri, Dānijas Nacionālo simfonisko orķestri un Berlīnes Komiskās operas orķestri. Pērn vasarā Latvijas klausītāji varēja dzirdēt Mirgu Gražinīti-Tīlu kamerorķestra Kremerata Baltica festivāla koncertos.
Sievietes vieta – pie pults, nevis plīts
Lietuvietes pirmais koncerts ar Birmingemas orķestri notika 2015. gada jūlijā (skanēja Pētera Čaikovska un Semjuela Bārbera opusu kombinācija) – gan mūziķi, gan klausītāji bija tādā sajūsmā par šo sadarbību, ka uzreiz tika ieplānots koncerts 2016. gada janvārī, kurš sākotnēji sezonas afišā nebija paredzēts (Kloda Debisī, Roberta Šūmaņa un Žana Sibēliusa mūzikas programma). Darbu Birmingemā jaunajā amatā Mirga sāks 2016. gada septembrī. Līgums noslēgts uz trim gadiem. Orķestra nākamās sezonas plāni tiks izziņoti aprīlī. Diriģente sola saglabāt plašu repertuāru – no Mocarta un Haidna līdz XX gadsimta mūzikai un mūsu laikabiedru skaņdarbiem. Viņa plāno īstenot operas projektus un atskaņot kormūziku.
Paziņojums par Mirgas Gražinītes-Tīlas iecelšanu augstajā amatā Birmingemā izraisīja eiforiju mūzikas aprindās, masu medijos un sociālajos tīklos. Tas ir saistīts arī ar to, ka diriģenta darbs joprojām tiek uzskatīts par vīriešu prerogatīvu, taču šajā profesijā sevi apliecina spožas dāmas. Diskusija par dzimumu līdztiesību ir aktuāla arī klasiskās mūzikas industrijā.
Pamanāmākās diriģentes ir Baltimoras simfoniskā orķestra un Sanpaulu Valsts simfoniskā orķestra muzikālā vadītāja, bijusī Bornmutas simfoniskā orķestra vadītāja amerikāniete Merina Olsopa, jaunā Helsinku filharmonijas orķestra galvenā diriģente somiete Suzanna Melki (agrāk viņa vadīja Francijas nozīmīgāko jaunās mūzikas kolektīvu Ensemble Intercontemporain, kurā viņai neesot klājies viegli); ar seksisma izraisītajām problēmām darbā saskārusies arī franču diriģente, agrīnās mūzikas speciāliste Emanuela Aima. Austrāliete Simona Janga 2005.–2015. gadā vadīja Hamburgas Valsts operu un Hamburgas filharmonijas orķestri (pirms tam – Bergenas filharmonijas orķestri); 1993. gadā Simona Janga kļuva par pirmo sievieti, kura stājusies pie Vīnes Valsts operas diriģenta pults.
Pašlaik diskusijās skan ne tikai apsveikumi Mirgai Gražinītei-Tīlai, bet arī brīdinājumi. Mirga vēl ir ļoti jauna mūziķe. Viņai nāksies mācīties, atrodoties pastiprinātas uzmanības centrā – prasīgu mūziķu, nežēlīgu kritiķu un izlutinātu klausītāju ielenkumā. Viņai ir nepieciešams laiks profesionālai un personiskai attīstībai, un milzīgs atbildības spiediens var salauzt cilvēka garu. Eksperti norāda, ka Mirgai ir jāatļauj kļūdīties un augt. Lai kā arī būtu, viņas nākotne izskatās intriģējoša. Diriģentes panākumi var iedvesmot arī citas/citus. Baltijas mūziķi ir pamanīti un novērtēti.