Piedāvāto ēdienu un dzērienu klāsts pagājušajā nedēļas nogalē notikušajā Positivus festivālā ir gana daudzveidīgs, un, galu galā, ja ir alerģija no kartona kastītēm un plastmasas glāzēm, var iziet no festivāla teritorijas un pārdesmit minūšu laikā atrast kādu ēdināšanas iestādi, kur viss tiek pasniegts no daudzreiz lietojamiem stikla vai porcelāna traukiem. Jo šo abu materiālu lietošana masu pasākumos netiek piekopta, pirmkārt, drošības apsvērumu dēļ – ja saplīstu kāda glāze, stikla lauskas zemē paliktu ilgi, un blakus zīmēm, ka festivālā nedrīkst lietot tā saucamās selfiju nūjas (par ko lielais paldies) vai smēķēt, būtu jāliek vēl trešā, kas aizliedz vai vismaz neiesaka staigāt basām kājām. Turpinot par priekšmetiem, kas piestiprināmi tikko pieminētajām selfiju nūjām – mobilajiem viedtālruņiem –, gribētos, lai arī tos festivālos un jebkuros citos koncertos ienest aizliedz, jo vērot mūziķu uzstāšanos neskaitāmos priekšā stāvošo cilvēku telefonos sen ir apnicis, bet tas viss (aizlieguma mirklis) mums, visticamākais, vēl priekšā.Nu jau atskatoties uz jubilejas Positivus festivālā redzēto, jāatzīst, ka tas izmanto formulu, kā izdabāt ļoti dažādām gaumēm – no muzikālā baudījuma meklētājiem līdz tiem, kuriem vienkārši gribas ballīti ar radiostaciju bieži spēlētajiem mūziķiem fonā, kas, kā nesenā intervijā atzina galvenais rīkotājs Ģirts Majors, ir vajadzīgi, lai varētu pārdot biļetes un uzaicināt māksliniekus, kuri uzrunā pirmos – Ričardu Hauliju, Mercury Rev, Grimes, Minor Victories un Air. Tie bija koncerti, kuros aizraujas elpa un pazūd valoda, liekot cilvēkam, kurš pieradis paust viedokli rakstītā veidā, aizcirst savu komunikācijas lodziņu ar izkārtni "valoda ir aizliegta", jo iespaidiem vispirms ir jānosēžas.Šajā pasaulē visam jābūt līdzsvarā, un Positivus to ir atradis, ļaujot iepazīt arī Gas of Latvia, Levītu, Židrūnu, Ezerus,_ Super Besse _un citas brīnišķīgas grupas tiem, kuri tādas līdz šim nebija dzirdējuši. Piemēram, pazīstamā latviešu dziedātāja Olga Rajecka pirmo reizi baudīja Skyforger uzstāšanos un fanoja aizrautīgāko latviešu pagānmetāla grupas līdzjutēju pirmajās rindās. Savukārt Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš festivālā prezentēja savu mīļāko dziesmu izlases vinila formātu, bija redzams no sākuma līdz beigām izbaudām vairākus koncertus - Mercury Rev no Zvejnieku parka estrādē izvietotās Nordea skatuves solu rindām, apsargiem nemanāmi turpinot darīt savu darbu, sēžot turpat netālu, un Wolf Alice no VIP platformas pie galvenās – Lattelecom – skatuves.
Jābrīnās, bet reizē jāpriecājas, ka lielais rokmūzikas fans, būdams mūsu kaimiņvalsts prezidents, nav pielicis savu roku tam, lai nopietns Positivus konkurents rodas Igaunijā, bet varbūt tas tāpēc, ka Ilvesa šogad apņemtā sieva ir latviete Ieva, un kaimiņvalsts prezidents vienmēr apmeklē mūsu festivālu, rādot pozitīvu piemēru citiem igauņiem, kuru skaits Positivus festivālā, šķiet, kļūst arvien lielāks – ne velti pat kafijas tirgotāji savus klientus uzrunāja nevis latviešu, bet angļu valodā, jo igauniski runāt vēl nav iemācījušies. Pēdējais laiks.
Un atkal jau laiks, bet šoreiz cits – sākt gaidīt nākamo un pirmo Positivus festivālu, kura kārtas skaitlī būs divi vienādi cipari, novēlot rīkotāju komandai izturību līdz pat divdesmit otrajam, trīsdesmit trešajam un četrdesmit ceturtajam.