Tāda nelāga diena, kad kaut kādu iemeslu dēļ viss nesen uzrakstītais, vēl nepublicētais šķiet pašam nederīgs un nekam nevajadzīgs, var piemeklēt jebkuru, kurš vēl nav šķīries no paškritikas. Niks Keivs tādā brīdī varot izdzēst visus savus jaunos sacerējumus, un pasaulei tie būtu zuduši. Šī iemesla dēļ viņš esot atsācis lietot rakstāmmašīnu, jo plēst un mest ārā visas pierakstītās lapas vai apzināti izraisīt ugunsgrēku tomēr ir drusku sarežģītāk nekā datorā visu izdzēst ar pāris klikšķiem. Tā pats mūziķis ir teicis kādā intervijā 2013. gadā – diezgan daudz noderīga materiāla viņš esot izdzēsis, sliktā omā uzsitot pa Delete pogu.
Personīgā traģēdija
Pagājušā gada jūlijā gāja bojā Nika Keiva 15 gadu vecais dēls Artūrs – viņš mira slimnīcā no smagas galvas traumas, kuru guvis, krītot no klints. Kā vēlāk noskaidrojās, tajā vakarā kopā ar draugu viņi pirmo reizi lietojuši LSD – sadalījuši uz abiem trīs devas – un sākotnēji jutušies ļoti labi, baudot spilgtas halucinācijas. Drīz pēc tam Artūram sākusies paranoja un bailes no cilvēkiem, kuru dēļ pametis arī draugus, un pēc kāda laika nejauši garāmbraucēji viņu atraduši kritiskā stāvoklī.
Iespējams, kāds mietpilsoniskāks mūziķis, rakstnieks, dzejnieks vai gleznotājs pēc šāda traģiska notikuma uz vairākiem gadiem nozustu un par viņa jaunākajām aktivitātēm nekas nebūtu dzirdams, bet Keivs nebūtu Keivs, ja viņš drīz vien nenāktu klajā ar jaunu darbu – vai tas būtu mūzikas albums, jauns romāns vai kinoscenārijs.
Deviņpadsmit gadu vecumā Niks Keivs zaudēja tēvu, kurš viņu bija iepazīstinājis ar literatūras klasiku; no tās vislielāko iespaidu uz nākamo mūziķi atstāja Fjodora Dostojevska Noziegums un sods un Vladimira Nabokova Lolita. Pēc tēva bojāejas autokatastrofā Niks Keivs esot sajutis tukšumu, kurā viņam sākušies nebeidzami vārdu plūdi. Ap šo laiku viņš arī studējis glezniecību un sācis lietot heroīnu.
Kulta sākums slidens
Šogad apgādā Mansards latviešu tulkojumā gaidāmajā grāmatā par grupu Depeche Mode, kuru pārstāvošā ierakstu kompānija Mute Records ilgus gadus izplata arī Nika Keiva albumus, minēts, ka Miks Hārvijs – tā laika grupas biedrs no The Birthday Party un vēlāk arī The Bad Seeds – esot lūdzis ierakstu kompānijas šefam Danielam Milleram neizmaksāt autoratlīdzību Nikam Keivam un ģitāristam Roulandam S. Hovardam (1959–2009), jo viņi esot narkomāni. Šie pat esot zaguši savas plates izdevniecībā, lai paši tās realizētu un varētu tikt pie narkotikām. Depeche Mode dziedātājs Deivs Gahans pat esot ņirgājoties parodējis Niku Keivu, nesaprotot, kāpēc Daniels Millers viņa labā izšķiež naudu.
Turpat minēts, ka lielākā daļa The Birthday Party sociālās dzīves 1983. gadā noritējusi nelielā Berlīnes bārā Risiko, kurā strādājis nu jau industriālās un avangarda mūzikas klasiķu Einstürzenden Neaubauten, vēlāk arī The Bad Seeds dalībnieks Bliksa Bārgelds. Sākumā bārs esot izskatījies fantastiski, bet vēlāk sienas notraipītas ar asinīm un viss bijis salauzts. Šī vide iedvesmojusi daudzas Nika Keiva dziesmas, un arī pats bārs, pateicoties visu šo vēlāko kulta mūziķu klātbūtnei, iekļuvis 80. gadu Berlīnes leģendārāko underground vietu sarakstos.
Ekrāns nemelo
9. septembrī nāks klajā Nika Keiva un viņa grupas The Bad Seeds sešpadsmitais studijas albums Skeleton Tree, kas divos gados ierakstīts Lielbritānijas un Francijas studijās. Iepriekšējā vakarā kinoteātros visā pasaulē – arī vienā ekskluzīvā seansā Kino Citadele Rīgā – tiks rādīta filma One More Time with Feeling Endrū Dominika (Chopper, The Assassination of Jesse James by the Coward Robert Ford, Killing Them Softly) režijā.
Filmā būs pirmā iespēja noklausīties Skeleton Tree, lai sagatavotu sevi skrējienam pēc jaunās plates uz mūzikas veikalu nākamajā rītā. Filmas reklāmas materiāli vēstī: "Sākotnēji performancē balstītā koncepcija One More Time with Feeling izvērsusies ievērojamākā mērogā, režisoram Dominikam pievēršoties traģiskajiem apstākļiem, kādos sacerēts un ierakstīts albums. Bez epizodēm, kurās The Bad Seeds izpilda jaunā albuma dziesmas, filmā redzamas arī intervijas un Dominika uzņemtie kadri, ko pavada Nika Keiva stāstījums un improvizētas apceres."
Bez ārsta receptes
Austrāliešu mūziķis un rakstnieks Niks Keivs, kuru līdzās Lū Rīdam un Portishead par savu absolūto favorītu dēvē kinorežisors Vims Venderss, savas turpat 40 gadu ilgās darbības laikā izvēlējies katram brīdim piemērotākos veidus, kā paust savas sajūtas, un nav turējies kaut kādos rāmjos. 2006. gadā, brīdī, kad jaundzimušās dziesmas grupas The Bad Seeds skanējumam nešķita piemērotas un tās vēl nebija iznīcinātas ar Delete pogu, Niks Keivs kopā ar tiem pašiem grupas biedriem nodibināja jaunu – garāžroka grupu Grinderman (nosaukums aizgūts no Memphis Slim dziesmas Grinder Man Blues, ko Niks Keivs sācis dziedāt kādā mēģinājumā), izplosījās ar to divos izcilos albumos un pēc šī skrējiena atkal pārgāja lēnākos soļos, kopā ar savu ilggadējo partneri – vijolnieku, ģitāristu, flautistu, akordeonistu un pianistu Vorenu Elisu – uzrakstot skaņu celiņu kārtējai filmai.
Jaunībā ar The Birthday Party Nika Keiva izpausmes veids bija postpanks un gotiskais roks, sākotnēji mūziķi spēlēja Lū Rīda, Deivida Bovija, Elisa Kūpera, Roxy Music gabalus un, no tiem iedvesmojoties, sāka rakstīt paši savus. "Atceros sevi sēžam un klausāmies. Jutu, kā skaņa fiziski iet caur mani," Niks Keivs stāstījis par savu pirmo Melburnā apmeklēto koncertu, kurā uzstājušies Manfred Mann, Deep Purple un Free.
Tie, kuri bijuši Nika Keiva koncertos, zina, ka nu jau viņš pats spēj ar saviem muzikālajiem priekšnesumiem iedarboties uz klausītāju bezmaz fiziski, ar savu plastisko ķermeni draudīgi saliecies uz priekšu, uzbrūkot ar radošu cilvēku iedvesmojošāko lietu – nāves un reliģijas, mīlas un vardarbības – piesātināto vēstījumu, kas nolasāms arī viņa mīmikā un kustībās, pat ja koncertu apskaņojums neļauj saklausīt visus dziesmu tekstus. Nika Keiva priekšnesumi jau vairākas desmitgades ir vieni no iespaidīgākajiem, kādus mūsu laikā ir iespējams baudīt.
Viņam nav vajadzīgi papildefekti – projekcijas, lāzeri un citi tehnikas brīnumi, ko izmanto gandrīz visas slavenības. Nika Keiva albumi ir spoži, un es nespēju sagaidīt, kad viņš atkal atbrauks ar koncertu uz Rīgu, kaut šo dzīvo priekšnesumu dēļ būtu vērts aizceļot arī uz citu pasaules malu. Jāpiesargās tikai, lai atgriežoties nenokļūstam tukšumā, jo tas var būt bīstams, bet Niks Keivs ir parūpējies par audioaizstājējiem, kurus mēs droši varam lietot bez ārsta receptes, tāpat kā viņa grāmatas: Un ēzelis ieraudzīja eņģeli un Bannija Monro nāve izdoti arī latviešu valodā apgādā Dienas grāmata.
Filma
One More Time with Feeling
Kinoteātrī Kino Citadele 8.IX plkst. 18.30 Biļetes EUR 7,20