Tramps ir cūka! Pretojieties neofašismam un Markam Zakerbergam! Rodžers Voterss ir nikns, ļoti nikns. Viņam daudz kas riebjas – pieļauju, ka gandrīz viss, ko mākslinieks redz sev apkārt. Klasiķis burkšķ un neierobežo sevi izteikumos – Rodžers Voterss var to atļauties. Viņa turnejas Us + Them koncerts ir audiovizuāls politiskās aģitācijas žests, kuru var salīdzināt tikai ar Bristoles grupas Massive Attack šoviem. Dažādus lozungus, reaģējot uz aktuālo ģeopolitisko situāciju pasaulē, skatuves priekšnesumos vienmēr izmanto arī U2 un Madonna, taču Rodžers Voterss pārspēj visus popkultūras multimiljonārus – viņš ir daudz dusmīgāks par viņiem.
Maija beigās man bija iespēja apmeklēt turnejas Us + Them koncertu Madridē. Šeit ir dažas piezīmes par redzēto.
Sirsnīgais riebums
Rodžera Votersa šovs nav rokmūzikas seniora sarūpēta Pink Floyd zelta hitu izlase, bet multimediāls uzbrukums visām skatītāju maņām. Šovs ir tehnoloģiski progresīvs un smagnēji vecmodīgs vienlaikus, tā saknes ir meklējamas 70. gadu Pink Floyd raksturīgajā gigantomānijā. Koncertā jūs satiksiet visus Pink Floyd būtiskākos draugus, talismanus un simbolus. Virs mūsu galvām draudīgi planē rozā piepūšamā cūka (dziesma Pigs (Three Different Ones) šajā turnejā ir sirsnīga riebuma pilns veltījums Donaldam Trampam). Skatītāju acu priekšā parādās Londonas Batersī spēkstacija, kas atveidota uz albuma Animals (1977) vāka. Ar lāzeru palīdzību atdzīvojas gigantiskā prizma, kas rotā albuma The Dark Side of the Moon (1973) vāku. Tas viss ir ne tikai iespaidīgi, bet arī aizkustinoši.
Rodžeram Votersam vienmēr ir bijis svarīgi panākt ideālu skanējumu: koncertā skaņa ielenc klausītājus no visām pusēm – šovā tiek izmantota kvadrofoniskā skaņas sistēma, kas ļauj izcelt īpašas nianses un detaļas instrumentu skanējumā un papildināt to ar specefektiem. Ikviena dziesma programmā ir politisks manifests. Katrā reģionā mūziķis pieskaņojas vietējām aktualitātēm (līdzīgi rīkojas arī Massive Attack) – nesen koncertā Polijā viņš atgādināja par konstitūcijas spēku, aicināja aizstāvēt preses brīvību un tiesu neatkarību, kā arī minēja Polijas partijas Likums un taisnīgums līderi un valsts ekspremjeru Jaroslavu Kačiņski to politiķu vidū, kuri ir atbildīgi par neofašisma uzplaukumu. Citi mūziķa nosauktie uzvārdi šajā sarakstā ir Tramps ASV, Orbāns Ungārijā, Lepēna Francijā, Kurcs Austrijā, Farāžs Lielbritānijā, Putins Krievijā.
Gvantanamo gūstekņu koris
Nevienam citam šāda līmeņa un statusa mūziķim nav izdevies sakrustot roku, politiku un šovu, kā to jau vairākus gadu desmitus dara Rodžers Voterss. Viņš izpilda paša sacerētas roka himnas no pieciem 70. gados izdotajiem Pink Floyd albumiem – Meddle, The Dark Side of the Moon, Wish You Were Here, Animals un The Wall – un solokarjeras laikā tapušās kompozīcijas.
Dziesmu skanējums un vizuālais noformējums precīzi atspoguļo Rodžera Votersa priekšstatus par to, cik brutālā pasaulē mēs dzīvojam. Jāatceras, ka Rodžers Voterss ir studējis arhitektūru un ir viens no nozīmīgākajiem konceptuālistiem populārās kultūras vēsturē. Viņš perfekti jūt gan saturu, gan formu. Ne tikai pats šovs ar visu tā sarežģīto idejisko un tehnisko konstrukciju, bet arī mūzika un tās struktūra ir ideāli uzbūvēta.
ASV kustība Black Lives Matter, tumšādaino sadursmes ar policiju, bēgļu bojāeja Vidusjūrā, korporāciju alkatība, kara bizness – tas viss uztrauc Rodžeru Votersu, kurš par savu galveno sociālo uzdevumu izvirza cilvēktiesību aizstāvēšanu. Dziesmu Another Brick in the Wall kopā ar viņu katrā turnejas pilsētā izpilda bērnu un jauniešu koris – viņi ir tērpti kā Gvantanamo cietuma gūstekņi. Katrs mirklis ir politiski uzlādēts, tajā pašā laikā katrs Rodžera Votersa žests ir cēlsirdības pilns.
Koncerta laikā Rodžers Voterss gandrīz nerunā ar skatītājiem – informācijas tāpat ir daudz, pat pārāk daudz. Viņam līdzās ir spēcīgi mūziķi. Viens no tiem ir amerikāņu ģitārists un vokālists Džonatans Vilsons, kurš palīdz vakara galvenajam varonim uzturēt 70. gadu atmosfēru un kuram ir uzticēts dziedāt tās Pink Floyd dziesmas, kurās skan Deivida Gilmora balss.
Palestīniešu pusē
Šovs ir tik intensīvs un no visiem iesaistītajiem pieprasa tik daudz fiziska un garīga spēka (tas attiecas ne tikai uz māksliniekiem un tehnisko personālu, bet arī uz publiku), ka visiem ir nepieciešams atelpas brīdis: programma sadalīta divos cēlienos. Vai atceraties kādu citu rokmūzikas koncertu ar starpbrīdi?!
Koncertā Rodžers Voterss ir iekļāvis dažus skaņdarbus no sava jaunākā soloalbuma Is This the Life We Really Want? (2017). Madridē šova beigās viņš dziedāja Wait for Her – šajā skaistajā dziesmā ir izmantoti ievērojamā palestīniešu dzejnieka Mahmuda Darviša (1941–2008) vārdi.
Šī ir vēl viena principiāla lieta, kas ir jāzina par Rodžeru Votersu, – arābu un izraēliešu konfliktā viņš ir Palestīnas pusē. Rodžers Voterss aktīvi iesaistās polemikā ar mūziķiem, kuri sniedz koncertus Izraēlā. Bijušais Pink Floyd līderis raksta petīcijas un aicina kolēģus boikotēt Izraēlu. Vislielāko rezonansi 2017. gadā izraisīja Rodžera Votersa un viņa domubiedru (to vidū ir mūziķis Braiens Īno un režisors Kens Loučs) batālijas ar grupu Radiohead un Niku Keivu, kuri nepakļāvās spiedienam un nospēlēja koncertus Telavivā.
Kādā nesen sniegtajā intervijā Rodžers Voterss teica: ja kāds man saka: "Rodžer, es mīlu Pink Floyd, bet neciešu tavu politisko nostāju", es atbildu: "Atšujieties! Ja nepatīk, varat aiziet uz bāru." Līdzīgi viņš atbild tiem, kuri uzbāzīgi jautā, vai kādreiz būtu iespējama Pink Floyd atkalapvienošanās. Taču mūziķis atzīst: "Dažreiz varu kaut ko pārprast. Jau iepriekš esmu gatavs, ka visu varu uztvert nepareizi."