Valsts Akadēmiskais koris Latvija Liepājā atklās 16. Starptautisko garīgās mūzikas festivālu
Kā izteicās diriģents, Liepāja sākumā ar savu koncertzāles projektu bija visskaļākā un ambiciozākā, bet sanāca tā, ka palika astes galā pēc Rēzeknes un Cēsīm. "Protams, nerunājot par Rīgu, kura savu koncertzāli, šķiet, nekad neuzbūvēs," piebilda Sirmais.
Diriģents norādīja, ka diskusiju par to, būvēt vai nē, nevar būt. "Kultūrvide, kas Latvijā pamazām tiek sakārtota, būs tā, kas mūsu sabiedrību veidos arvien inteliģentāku un gaišāku," uzskata diriģents.
Līdz Latvijas valsts simtgadei KM grasās īstenot trīs vērienīgus kultūras infrastruktūras objektus
Sirmais sprieda, ka tagad jaunieši, redzot noplukušo Liepājas mūzikas skolas ēku, diez vai vēlas tur mācīties, tāpēc viņu priecē, ka jaunā ēka kļūs par mājvietu arī skolai. "Blakus plaukst un zeļ olimpiskie centri, sporta kompleksi - neapšaubāmi, ka tie vilina daudz vairāk," estētiskās vides nozīmi uzsvēra Sirmais.
Viņš domā, ka koncertzāle dos "radošu uzrāvienu" ne tikai Liepājas Simfoniskajam orķestrim, bet visai Liepājas kultūras dzīvei kopumā. "Būs pavisam citas muzikālās aprites iespējas. Šobrīd, uzaicinot uz Latviju pasaules klases simfonisko orķestri, to nav kur vest. Jāved uz Rēzekni, kur pagaidām ir vienīgā koncertzāle, kuras skatuve un akustika atbilst standartiem," teica Sirmais.
Sirmais zināja teikt, ka Igaunijā kopš valsts neatkarības atjaunošanas uzbūvētas piecas vai sešas koncertzāles. Viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izveidot labu komandu. "Ja strādās gaiši cilvēki un vide nebūs provinciāla - viss notiks," par topošās koncertzāles saturu diriģentam bažu nav.