Uzveduma galvenā sensācija ir bulgāru soprāna Soņas Jončevas debija titullomā – māksliniece saviļņo ar vokāli nevainojamu, fenomenāli dramatisku un juteklisku interpretāciju. Soņa Jončeva uzskata Mēdeju par iespaidīgāko tēlu savā repertuārā. Šī ir piecdesmitā loma 36 gadus vecās dziedātājas repertuārā.
Kerubīni Mēdeja pirmo reizi skanēja 1797. gadā Parīzē. Berlīnes Valsts operā Mēdeja uzvesta oriģinālajā versijā franču valodā, saglabāti arī runātie dialogi. XX gadsimta vidū pēc daudziem aizmirstības gadiem Mēdeja atgriezās uz skatuves, pateicoties Marijai Kallasai, kura dziedāja šo lomu (itāļu valodā) no 1953. līdz 1962. gadam. No visām mūsdienu primadonnām tieši Soņa Jončeva ir tā, kurai vislabāk piestāv Marijas Kallasas repertuāra pērles (piemēram, vasarā Milānas Teatro alla Scala Soņa Jončeva dziedāja Imodženu Vinčenco Bellīni Pirātā – neviena cita dziedātāja pēc Kallasas Milānā nav uzdrošinājusies pieskarties šai partijai).
Mēdejas jauniestudējumu Berlīnē veidojis Valsts operas Unter den Linden muzikālais līderis Daniels Barenboims un viena no vācu teātra spilgtākajām personībām režisore Andrea Brēta. Operas darbība risinās nevis mitoloģiskā senatnē, bet drīz pēc Otrā pasaules kara beigām kādā drūmā telpā, kas atgādina pamestu noliktavu vai auto stāvvietu. Šeit glabājas kara trofejas – milzīgās koka kastēs ir paslēpti mākslas darbi. Gaisā vibrē spriedze un bīstamība. Šajā pasaulē burve Mēdeja ir svešiniece, viņas ķermeni klāj noslēpumainas zīmes.
"Šī sieviete ir tīģeris būrī. Viņas stāsts ir sirdi plosošs. Es vēlos, lai arvien vairāk teātru iekļautu šo šedevru repertuārā, aizmirstu par visiem mītiem un tradīcijām un dotu zaļo gaismu jaunās paaudzes dziedātājiem, kuri varētu izpausties tādos darbos kā Mēdeja," uzsver Soņa Jončeva. "Tikai mēs esam atbildīgi par to, lai opera nekļūtu par putekļainu relikviju un tūristiem domātu atrakciju," viņa piebilst.
7. oktobrī notikušo pirmizrādi Berlīnē Soņa Jončeva veltīja Montserratas Kavaljē piemiņai – spāņu dīva savulaik bija nepārspējama Mēdeja. "Ja Montserrata Kavaljē šovakar būtu kaut kur tuvumā, viņa noteikti būtu laimīga, dzirdot šo mūziku," pēc pirmizrādes teica titullomas izpildītāja.
Izrādē Berlīnē ir sapulcētas brīnišķīgas balsis. Mēdejas dēlu tēvu – argonautu vadoni Jāsonu – atveido amerikāņu tenors Čārlzs Kastronovo, Korintas valdnieku Kreontu – skotu basbaritons Īans Patersons, viņa meitu Dirki – franču soprāns Elza Dreiziga, Mēdejas kalponi Neridu – krievu mecosoprāns Marina Prudenska.
Mēdeju Berlīnē varēs dzirdēt 12., 17., 20., 25. un 28. oktobrī.
Informācija: www.staatsoper-berlin.de