Azarts un jauneklīga enerģija, atvērtība pārdrošām idejām un galvu reibinošs fantāzijas lidojums, augsta profesionalitāte un drosme satuvināt visdažādāko žanru robežas vieno ansamblī O/Modernt apvienojušos mūziķus. Savās programmās viņi labprāt meklē līdzīgo un atšķirīgo senās mūzikas meistardarbos un mūsdienu skaņumākslā, nereti savās radošajās ekspedīcijās ļaujoties arī rokmūzikas, repa vai tautas mūzikas valdzinājumam. Senās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā viņu radošās dzirksts caurvītajās interpretācijās skanēs baroka mūzikas pērles.
Hugo Tičati - kamerorķestra O/Modernt vijolnieks, līderis un diriģents, kurš sevī iemieso visas iespējamās radošuma formas, neatkarīgi no tā, vai tās ir pirmizrādes prestižākajās pasaules koncertzālēs, improvizācija ar mūkiem Indijā vai novatorisku programmu izstrāde kamerorķestrim O/Modernt un festivālam, kuru viņš dibināja 2011. gadā. Līdzās savai kaislībai atklāt un izzināt iepriekšējo laikmetu un ne-rietumu mūzikas tradīcijas, Hugo Tičati lieliski aptver arī laikmetīgās mūzikas pasauli. Līdz šim vairāk nekā četrdesmit darbus viņam ir sarakstījuši un veltījuši daudzi izcili komponisti, tostarp Erki-Svens Tīrs, Pēteris Vasks, Viktorija Borisova-Ollasa, Alberts Šnelcers un Dobrinka Tabakova.
Būdams O/Modernt kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs, Hugo Tičati regulāri sadarbojas ar Kremerata Baltica, Mančestras Camerata, Skotijas kamerorķestri, Lietuvas kamerorķestri, Tallinas kamerorķestri un Camerata Strumentale Città di Prato. Pavisam nesen viņš tika uzaicināts sadarboties arī ar Zviedrijas kamerorķestri, Štutgartes kamerorķestri, Austrālijas kamerorķestri, Ferenca Lista kamerorķestri un Vīnes kamerorķestri.
Hugo Tičati iegūst arvien lielāku populariāti, pateicoties savām novatoriskajām koncertprogrammām - tās aicina izstrādāt daudzi kamerorķestri un koncertzāles visā pasaulē.
Senās mūzikas festivālā būs dzirdami dažādi koncerti:
7. jūlijā Mazajā ģildē skanēs itāļu baroka mūzikas šedevri, ko izpildīs kontrtenors Marnikss de Kats, vijolniece Agnese Kanniņa, klavesīniste Ieva Saliete un Romina Liška – viola da gamba.
8. jūlijā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā varēs dzirdēt vācu baroka un renesanses garīgos dziedājumus. Koncertprogrammā Johana Sebastiāna Baha, Dītriha Bukstehūdes un Johana Gotfrīda Valtera mūzika, ko izpildīs Latvijas Radio koris. Koncertu diriģēs Kaspars Putniņš, šobrīd starptautiski vispazīstamākais latviešu kordiriģents, kura specializācija ir tieši baroks un senā mūzika.
8. jūlijā Rīgas Domā nakts koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa Schola Cantorum Riga, kas izpilda seno mūziku, īpaši gregoriskā korāļa autentisko dziedāšanu. Grupas dziedātāji ir profesionāli mūziķi, kurus vieno mīlestība pret seno mūziku un vēlme atskaņot to saskaņā ar jaunākajām atziņām autentiskas interpretācijas jomā.
9. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks radošās darbnīcas un koncertuzvedums bērniem Karalis Strazdubārda. Pazīstamā Brāļu Grimmu pasaka izskanēs senās mūzikas skaņās - angļu komponista Henrija Pērsela skaņdarbos. Koncertā piedalīsies dziedātāji – Beāte Zviedre, Juris Jope, Kalvis Kalniņš, Ilona Bagele, Juris Kaukulis, kā arī Latvijas Radio kora solisti – Agate Pooka, Kārlis Rūtentāls, Jānis Kokins. Muzikālo pavadījumu veidos klavesīnists Pēteris Vaickovskis, baroka vijolnieks Raimonds Melderis, baroka čellists Ainārs Paukšēns, baroka altiste Zane Dziesma, lautists Lenards Gotlubs un seno pūšaminstrumentu meistare Ieva Nīmane. Daždās lomās iejutīsies arī Rīgas Baleta skolas audzēkņi, koncertu vadīs atraktīvā Karina Bērziņa.
Savukārt 9.jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikls Gadalaiki - viens no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē, kā arī komponistu Mišela Rišāra Delalāna, Žana Batista Lullī, Džuzepes Samartīni un Žana Filipa Ramo skaņdarbi. Kopā ar Sinfonietta Rīga, Normunda Šnē vadībā, koncertā piedalīsies arī izcilā vijolniece, pasaules vadošo orķestru soliste Kristīne Balanas.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā.
Senās mūzikas festivāla interneta mājaslapa www.smf.lv