Senās mūzikas festivāls noslēgsies Rundālē

Kā pastāstīja Latvijas Koncertu sabiedrisko attiecību vadītāja Rinta Bružēvica, 14. jūlijā plkst. 12 Rundāles pilī ieradušās ģimenes ar bērniem priecēs tērpi ar senatnīgiem akcentiem, zīmētas, līmētas, veidotas Princeses, eleganta mūzika un brīnumu pilni stāsti Latvijas Koncertu producentes Karinas Bērziņas un domubiedru piedāvātajā uzvedumā Princese uz zirņa.

Plkst. 16 Rundāles pils Zelta zālē muzicēs Sinfonietta Rīga baroka ansamblis, kura uzmanības lokā šoreiz mūzika, kas tapusi Hamburgā – 18. gadsimta vidū nozīmīgā mūzikas pilsētā, tā sauktā Empfindsamkeit stila (Sturm und Drang ekvivalents mūzikā) šūpulī. Programmā – mūzika, ko radījuši ilggadēji Hamburgas mūzikas dzīves vadītāji Georgs Fīlips Tēlemanis un Karls Fīlips Emanuels Bahs.

Plkst. 18 Baltajā zālē koncertā Baroka šedevri senās mūzikas erudītais pētnieks un interprets Māris Kupčs un viņa kolēģi izvēlējušies mūziku, kas pārstāv divas pasaules – viena saistās ar franču baroka zelta laiku un otra ar klasicisma sākumposmu. Šoreiz programmas uztakts būs Mišela Rišāra Delalāna čakona. Delalāns bija leģendārā valdnieka Luī XIV jeb Saules karaļa favorīts. Viņa uzmanības lokā ir galvenokārt karaļa ausij domātās sakrālās mūzikas radīšana, tomēr līdztekus tai top arī virkne divertismentu, toskait simfonijas karaļa vakariņām. Ar franču mūziku cieši saistīts ir Johans Sebastiāns Bahs – izcilais vācu meistars 18. gadsimta sākumā ar lielu interesi iepazina franču kolēģu veikumu, un tas labi dzirdams citstarp sešos Brandenburgas koncertos, no kuriem programmā iekļauts visizsmalcinātākais un virtuozākais. Baha Piektā Brandenburgas koncerta atskaņojumā kopā ar Māra Kupča vadītajiem baroka orķestra Collegium musicum Rīga mūziķiem solistu ampluā piedalīsies spoža trijotne – baroka vijolniece Agnese Kanniņa-Liepiņa, flautiste Kristīne Stumbure un klavesīniste Liene Stradiņa, kas ir pasaulslavenā klavesīnista, ērģelnieka un diriģenta Tona Kopmana audzēkne.

Rundāle pilij tiklab piestāv arī mūzika, kuras autors ir Kurzemes hercogistes kapelas mūziķis un komponists Francis Ādams Feihtners. Būs iespēja dzirdēt Simfoniju Do mažorā, kas izdota Mītavā 1770. gadā un kurā labi saklausāma hercoga kaislība uz medībām – mežragiem šajā simfonijā ir ko darīt. Ar Feihtnera mūziku sasaucas Volfganga Amadeja Mocarta pusaudža gadu sacerējums – opera Mitridats, Pontas karalis (1770). Divas ārijas no šīs operas dziedās publikas iemīļotais kontrtenors Sergejs Jēgers.

Zviedrijas temperamentīgais senās mūzikas ansamblis Villancico atgriežas Latvijā ar jaunu programmu Ekvadoras baroka mūzika. Programmā, kas skanēs plkst. 20 Rundāles pils Baltajā zālē, iekļauta mūzika, kas dzimusi 17. gadsimtā un līdz šim netika skārusi eiropiešu ausis – runa ir par manuskriptu, ko Villancico vadītājs Peters Pontviks atrada 2006. gadā un kurā bija trīssimt gadu putekļos dusējusi sakrālā vokālā daudzbalsīgā mūzika. Šo kolekciju nosauca Codex Ibarra par godu Ekvadoras pilsētai, kuras klosterī manuskripts glabājies. Krājumā atrasto skaņdarbu teksta autores bijušas klostera mūķenes, savukārt mūzikas autori – vietējie baznīcas mūziķi, no kuriem liela daļa palikuši anonīmi. Jaunajā koncertprogrammā ir arī kādus gadsimtus vēlāk tapusi mūzika – vienkārši un apburoši viljansiko, kas komponēti Ziemassvētku mistērijām un atspoguļo Ekvadoras iedzīvotāju asiņu daudzveidīgumu. Viss nosauktais un vēl daudz kas cits gaida jūs Rundāles pilī, kad uz skatuves kāps radošās ugunīs rūdītie un spēles prieka pilnie Villancico mūziķi.

Plkst. 22 Senās mūzikas festivāla noslēguma koncerts Rundāles pils dārzā piedāvās klausītājiem baroka laikmeta zelta melodiju izlasi, ka tapusi šī kultūras perioda teicama pārzinātāja Andra Veismaņa vadībā. Te būs visskaistākais un populārākais, ko mums dāvājis izšķērdīgi greznais, dāsni ornamentētais, uz izsmalcinātu dejas stihiju balstītais baroks: populārās ievadfanfaras no franču meistara Šarapantjē Te Deum, mundrais Sābas ķēniņienes uznāciens, Vivaldi Gloria dzīvinošās taktis, Baha nemirstīgā ārija un virtuozā flautas badinērija, kā arī vēl daudz kas pievilcīgs un ausi saistošs. Eiropas operskatuvju zvaigzne Inga Kalna žilbinās Hendeļa mūzikā. Sergeja Jēgera balsī klausīsimies brīnumskaisto Kserksa āriju un Eiridiki pazaudējušā Orfeja dziedājumu. Pauls Putniņš dāvās savu skatu uz franču baroka pasauli, bet visu vainagos Hendeļa "evergrīns" Alleluia no oratorijas Mesija un majestātiskā, uzmundrinošā Uguņošanas mūzika.